Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.
Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.
Vienlaikus Latgales SEZ prognozē, ka Daugavpils lidostas kravu apgrozījums būtu ievērojami lielāks gan teritoriālo īpatnību dēļ, gan tādēļ, ka Liepājā lielu daļu kravu pārvadājumu atslogo osta.
Ar noteikumu, ka tiktu attīstīta infrastruktūra, cerīga nākotne prognozēta arī pasažieru pārvadājumiem. SEZ optimistiski cer uz pusmiljonu pasažieru gadā, jo lidostas darbības areālā dzīvo ap 340 000 iedzīvotāju.
Tikšanās laikā Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa prezentēja Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un aviācijas klastera attīstības projektu, kas ietver ne vien lidlauka izbūvi, bet arī zinātnes centra un industriālā parka izveidi. Šādā paplašinātā koncepcijā projektam esot reālas iespējas iegūt finansējumu no Eiropas atveseļošanās mehānisma programmām.
Tāpat pašvaldība turpina dialogu ar atbildīgajām ministrijām, lai panāktu produktīvu projekta virzību, paralēli sagatavojot visu nepieciešamo dokumentāciju, lai pozitīva lēmuma gadījumā varētu savlaicīgi uzsākt iepirkumu procedūras projektēšanai un būvniecībai.
"Daugavplis pilsēta līdz gada beigām sagatavos tehniski ekonomisko pamatojumu, bet jau šobrīd ir redzams, kādu ieguldījumu Daugavpils lidosta varētu dot reģiona attīstībā. Nepieciešams komplekss pārnovadu skatiens, kas dos jūtamu ekonomisko atspērienu gan Daugavpilij, gan Latgalei kopumā," komentēja Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs un Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).
Jau ziņots, ka Ardenis ir sācis Daugavpils lidlauka tehnisko apsekošanu.
Daugavpils lidostas projekts iekļauts Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021-2027, un pirmo reizi valsts ir iedalījusi finansējumu 100 000 eiro apmērā dokumentācijas sagatavošanai.
Konkursa rezultātā Daugavpils pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar Ardenis par objekta Locikos ģeoloģisko apsekošanu un pirmsprojekta izpēti. Izpētes rezultātā ir jāsaņem ekspertu novērtējums par lidostas iespējām un perspektīvām, par uzturēšanas un būvdarbu izmaksām.
Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt Daugavpils lidlauka un tai pieguļošās teritorijas attīstības stratēģiju saskaņā ar Daugavpils novada un Daugavpils teritorijas plānošanas normatīvajiem aktiem. Konkursa uzvarētājam būs jāveic iepriekšējo pētījumu analīze, attīstības teritorijas tiesiskā ietvara izvērtējums, inženiertehniskais, vides un sociāli ekonomiskais izvērtējums. Tāpat dokumentā jāietver attīstības sadalījums pa kārtām un īstenošanas laika grafiks, kā arī orientējošās investīciju izmaksas, institucionālais modelis, finansēšanas modelis un citi aspekti.
Kopējā lidlauka un pieguļošo teritoriju platība ir teju 232 hektāri, skrejceļa garums ir 2300 metri, platums 46 metri. Daugavpils lidlauks, kas ir stratēģiski svarīgs civilās aviācijas nodrošināšanai Latgales plānošanas reģionā, pašlaik nav sertificēts civilās aviācijas lidojumu apkalpošanai un tam nav piešķirts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statuss, norāda domē.
Daugavpils lidostas īpašnieks un ekspluatants ir SIA Daugavpils lidosta. Lidostas 100% kapitāla daļu pieder Daugavpils pilsētas domei.
Pašlaik lidlauka teritorijā nav izvietotas ēkas, sakaru komunikācijas, energoapgādes sistēma, kā arī nav veikta vides saglabāšana. Lidostas teritorija ir sliktā tehniskajā stāvoklī un nav norobežota ar žogu. Kontrolējamo teritoriju klāj savvaļā augoši koki un krūmi. Lidlauks nav ticis pienācīgi apsaimniekots un saglabāts, kas padarījis to neizmantojamu civilajai aviācijai, līdz ar to ir nepieciešami būtiski kapitālieguldījumi visas lidostas infrastruktūras atjaunošanā.
Domē uzskata, ka lidostas potenciāls netiek izmantots tādā apmērā, lai vietējā un reģionālā mērogā veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti, nodarbinātības pieaugumu un darbaspēka mobilitāti un reģiona pieejamības veicināšanu un tūrisma attīstību.
Daugavpils lidostas attīstība gada sākumā apspriesta Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Tajā Latvijas Aviācijas asociācijas prezidents Artūrs Kokars klāstīja, ka pilsētas lidlauka pārveidošanai par komerciālu lidostu būtu jāiegulda vismaz 30-50 miljoni eiro.
Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka Daugavpils lidosta būtu attīstāma, tomēr jābūt skaidram attīstības plānam un finansējumam.
pievienota 6.-7.rindkopa