Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5% mazāk nekā pērn.
Kā ierasts, vairums jauno studentu (43%) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2% samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9% ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4%) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6% – par valsts budžeta līdzekļiem.
Studenti izglītību iegūst 54 augstākās izglītības iestādēs – 29 augstskolās un 25 koledžās –, kas ir par 4 iestādēm mazāk nekā pērn. Studentu vidū populārākās nemainīgi ir sociālās un humanitārās zinātnes, ko apgūst 42,1% studentu, savukārt inženierzinātnes un dabas zinātnes – 24,9%. Šajā akadēmiskajā gadā par 3,2% pieaudzis studentu skaits veselības aprūpes programmās.
Strauji turpina sarukt absolventu skaits – kopš 2010. gada tas ir samazinājies gandrīz divas reizes. 2017. gadā augstāko izglītību ieguva 14,6 tūkstoši studentu, kas ir par 7,7% mazāk nekā pirms gada. No tiem 9,3 tūkstoši jeb 63,5% bija sievietes.
Tikmēr gada laikā ir ievērojami audzis mobilo studentu skaits (studenti, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas). Patlaban augstskolās studē 7,6 tūkstoši šādu studentu, kas ir par 23,4% vairāk nekā pirms gada. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu (63,7%) ir vīrieši.
Par 7 % sarucis uzņemto audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā
2017./2018. mācību gadā profesionālās izglītības programmās mācās 28,5 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 1,5% mazāk nekā iepriekš. Mācības norit 46 profesionālās izglītības iestādēs (par piecām mazāk nekā pirms gada) un 11 koledžās. Vispopulārākās ir inženierzinātnes un ar pakalpojumiem saistītās apmācības jomas – tās attiecīgi apgūst 35,4% un 25,4% audzēkņu.
Pēc būtiska kāpuma 2016. gadā šī mācību gada sākumā atkal krities uzņemto audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs. Mācības uzsākuši 11,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekš. Straujākais kritums – par 14,3% – vērojams sociālajās zinātnēs, savukārt par 9,5 % un 8% – pakalpojumu un inženierzinātņu jomā.
Līdzīgi kā pērn, arī 2017. gadā profesionālo izglītību ieguva 7,8 tūkstoši audzēkņu. No tiem 35,2% ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 26,4% – pakalpojumu sfērā.