ASV un Irānas attiecības pēdējā laikā ir ievērojami pasliktinājušās un notikuši vairāki uzbrukumi tankkuģiem naftas transportam svarīgajā reģionā, kur ASV nosūtījusi savu flotes misiju, kuras uzdevums ir garantēt kuģošanas brīvību stratēģiski nozīmīgajos Persijas līča ūdeņos.
Taču ASV lūgums pēc atbalsta nostādīja Dienvidkoreju neērtā situācijā. Seulai ir diplomātiskās attiecības ar Teherānu kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, un līdz pagājušajam gadam Irāna bija viena no galvenajām Dienvidkorejas naftas piegādātājām.
Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas paziņojumā teikts, ka Seula izlēmusi "uz laiku paplašināt" apgabalu, kurā darbosies Dienvidkorejas militārā vienība cīņai pret pirātismu. Līdz šim vienība patrulēja Somālijas piekrastē, bet tagad darbosies arī Omānas līci un Persijas līci, kurus savieno Hormuza šaurums.
Ministrija uzsvēra, ka Dienvidkorejas spēki neietilps ASV misijā, lai gan divi sakaru dienesta virsnieki tiks nosūtīti uz ASV štābu, lai veiktu informācijas apmaiņu.
ASV un Dienvidkoreja ir noslēgušas savā starpā drošības līgumu, taču abu valstu attiecības ir saasinājusi Donalda Trampa administrācijas prasība, lai Seula sedz daļu no izmaksām, ko rada 28 500 ASV karavīru izvietošana Dienvidkorejā.
ASV vēstnieks Harijs Hariss pagājušajā nedēļā aicināja Seulu pievienoties ASV flotes misijai, norādot, ka vēl tikai dažām valstīm ir lielāka nepieciešamība piedalīties, ņemot vērā, ka Seula "saņem 70% no savām naftas piegādēm no Tuvajiem Austrumiem".
ASV 2018.gadā izstājās no kodolvienošanās, ko 2015.gadā ar Irānu parakstīja ASV, Francija, Krievija, Lielbritānija, Ķīna un Vācija, un atjaunoja sankcijas pret Irānu, kā rezultātā Dienvidkorejas eksports uz Irānu pagājušajā gadā samazinājās par gandrīz 90%.
Sergejs P.
Domāts ASV vēstniecībai