Kariņš pēc tikšanās norāda: "Šobrīd ir grūti paredzēt, vai 20. februārī gaidāmajā Eiropadomē dalībvalstis spēs vienoties, jo faktiski esam turpat, kur pērnā gada oktobrī – daudz pretrunu, kuras joprojām nav pārvarētas. Lai virzītos uz priekšu, būtu primāri jāpanāk vienošanās, cik liels būs budžets, cik no tā tiks novirzīts dažādām prioritātēm, kā finansējums sadalīsies starp dalībvalstīm."
Šajā plānošanas periodā kohēzijas finansējums Latvijai ir 4,9 miljardi eiro. EK priekšlikums par nākamo daudzgadu periodu Latvijai ir 4,3 miljardi eiro, taču jaunākais Somijas prezidentūras priekšlikums paredz tikai 3,7 miljardus eiro. Kopējais Latvijas finansējums būtu no septiņiem līdz 7,7 miljardiem eiro.
Nopietns samazinājums
Latvija neatbalsta arī EK piedāvājumu, kas Latvijai paredz 13% kohēzijas politikas atbalsta samazinājumu, kas ir lielāks par Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi – 6%. Tāpat Latvijai nav pieņemams arī piedāvātais ES fondu līdzfinansējuma daļas samazinājums no 85% uz 70% mazāk attīstīto reģionu kategorijai, kā arī izmaiņas PVN attiecināmības kārtībā.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis Dienai norāda: "EK neatbalsta lielāku ES budžeta samazinājumu dalībvalstīm, nekā tas jau bija paredzēts EK priekšlikumā."
Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Inese Allika skaidro, ka kohēzijas finansējuma samazinājums ir likumsakarīgs, jo ir pieaudzis Latvijas IKP attiecībā pret ES vidējo līmeni, sasniedzot 70%. Kohēzijas fonds paredzēts dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90% no ES vidējā rādītāja, taču 80% no kohēzijas finansējuma saņēmējiem ir ES reģioni, kuru IKP no ES vidējā līmeņa ir zem 70%. Te gan jāatgādina, ka atšķirībā no citām valstīm, kuras ir sadalītas vairākos reģionos, Latvija sevi pieteikusi kā vienu reģionu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 4. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
!
tālāk
tālāk