Divās par maz, divās – par daudz

Koalīcijai nav vairākuma divās tā dēvētajās mazajās Saeimas komisijās, kuras gan parasti neizskata un reti iesniedz likumprojektus, tāpēc spēku samērs nav tik izšķirošs. Daudz būtiskāk, ka opozīcijai ir vienas balss pārsvars divās likumdošanas komisijās – Juridiskajā un Ārlietu komisijā. Šī situācija tiks labota pēc valdības apstiprināšanas.

Ārlietu komisijā vairākuma neesamībai lielu risku nav, taču to nevar teikt par Juridisko komisiju. To, ka koalīcijas balsu trūkums apgrūtina tai svarīgu likumprojektu pieņemšanu, varēja redzēt jau pirmajās sēdēs, kad lēma par jaunas ministrijas un ministra biedra amata izveidi. Zinot šo situāciju, varētu rasties jautājums, kāpēc likumprojektu vispār virzīja caur Juridisko komisiju. Jaunā Vienotība visdrīzāk rēķinājās ar Progresīvo atbalstu. 

Upurētās komisijas

Nacionālās drošības komisijā (NDK) jābūt pa vienam deputātam no katras frakcijas, bet Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā – pa diviem, tāpēc šajās komisijās triju partiju koalīcijai nevar būt vairākums, jo opozīcijā ir četras frakcijas. Pārējās piecās mazajās komisijās – Pieprasījumu, Publisko izdevumu un revīzijas, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības, Eiropas lietu un Ilgtspējīgas attīstības komisijā – koalīcijai ir neliels pārsvars. 

Savukārt likumdošanas komisijas tiek veidotas pēc proporcionalitātes principa – katrs Saeimas deputāts var būt ievēlēts tikai vienā no tām. Triju partiju koalīcijai bez vairākuma neesamības Ārlietu un Juridiskajā komisijā ir arī trausls (vienas balss) pārsvars četrās likumdošanas komisijās (budžeta, cilvēktiesību, izglītības, valsts pārvaldes komisijā), bet Sociālo un darba lietu komisijā – vienāds balsu skaits ar opozīciju (5 pret), kas gan nav vienots veselums. Savukārt aizsardzības un tautsaimniecības komisijā koalīcijai ir pat trīs deputātu pārsvars – Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) tajās deleģējusi pa diviem pārstāvjiem katra, bet Juridiskajā – pa vienam.