Vizītes laikā vakar Liepājā intervijā Rietumu Radio premjers sacīja, ka varētu diskutēt arī par Eiropas Savienības fondu līdzekļu pārdali par labu Liepājai, lai attīstītu ražošanas teritorijas un radītu jaunas darbavietas. Labklājības ministrija gatavojot sociālās palīdzības paketi.
Komentējot situāciju pašā uzņēmumā, Dombrovskis sacīja, ka nekāda īpaša progresa Liepājas metalurga jautājumā nav, - akcionāri turpina savā starpā strīdēties un "izskatās diezgan neieinteresēti, lai uzņēmums turpinātu tālāko darbu", sacīja premjers, piebilstot, ka neviens investors neieguldīs naudu uzņēmumā, kurā ir strīdi starp akcionāriem un neskaidra juridiskā situācija.
Premjers uzskata, ka, pirmkārt, tā ir pašu akcionāru atbildība, kā viņi rīkojas. Ir izstrādāts uzņēmuma darbības atjaunošanas plāns, bet tas, vai šo plānu izdosies īstenot, lielā mērā atkarīgs no pašiem akcionāriem, jo neviens investors nenāks uzņēmumā, kurā ir strīdi starp akcionāriem un neskaidra juridiskā situācija. Šādā situācijā viņi neriskēs ar savu naudu.
Kā izteicās premjers, "diemžēl vai par laimi tiesiskā valstī nav mehānisma, ka valdība, ja nepatīk uzņēmuma akcionāri, var ieiet uzņēmumā un izlikt viņus aiz durvīm".
Jautāts, kāpēc vizītes laikā Liepājā nav pārrunāti ar Liepājas metalurgu saistītie jautājumi, Dombrovskis sacīja, ka "Liepājas metalurga jautājums" detalizēti izrunāts iepriekšējās vizītes laikā, kas neesot bijusi nemaz tik sen.
Kā ziņots, Dombrovskis piektdien vizītē apmeklēja Liepāju un piedalījās arī topošās koncertzāles Liepājas dzintars pamatakmens guldīšanas pasākumā.
Kā ziņots, 30.septembrī finanšu grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. Līdz pat 30.septembrim nav sasaukta ārkārtas akcionāru sapulce kapitāla palielināšanai un dokumentēta skaidra investoru interese. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā būs iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.
Zaharjins un Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam Daļpolimetall, lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu.
TAP laikā Liepājas metalurgs plāno veikt pasākumus, kas vērsti uz ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumu, fokusējoties uz tirgiem, kas ir ģeogrāfiski tuvāki un ar augstākām peļņas iespējām. Tāpat TAP laikā plānots ieviest profesionālāku tirgus analīzi, lai uzņēmums spētu elastīgi plānot pārdošanas iespējas ar augstāku peļņas potenciālu. Savukārt, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus TAP plāna īstenošanas laikā, Liepājas metalurgs plāno nodalīt ar tā pamatdarbību nesaistītus aktīvus un pārdot tos citām komercsabiedrībām vai fiziskām personām - šo pasākumu rezultātā rūpnīca plāno iegūt papildu naudas līdzekļus vismaz 3 765 000 latu apmērā.
Liepājas metalurgs nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja Liepājas metalurga vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.