Aizpagājušajā nedēļā bez rezultāta beidzās Lietuvas izsludinātais konkurss par tiesībām būvēt otro vēja parku Baltijas jūrā, jo pieteicās tikai viens pretendents. Konkursā bija jāpiedalās vismaz diviem pretendentiem, lai to uzskatītu par notikušu.
Šobrīd vērojams, ka jūras vēja parku attīstītāju uzņēmumi izvēlas darboties tajās valstīs, kur tiem tiek piedāvāti labvēlīgākie apstākļi, tostarp valsts garantijas. Pēc būtības runa ir par subsīdijām jeb piemaksām projektu attīstītājiem. Tas liecina, ka bez atbalsta atkrastes vēja elektrostaciju (VES) izbūve ir ar zemu vai vispār bez rentabilitātes. Lai gan arī Lietuvas izsolē bija paredzētas subsīdijas, tomēr acīmredzami to apjoms vai citi nosacījumi nebija investoriem gana pievilcīgi, analizē Latvenergo.
Arī Igaunijas Klimata ministrijas bijušais sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Timo Tatars Igaunijas sabiedriskajiem medijiem norādījis, ka pašreizējā tirgus situācija prasa, lai valstis konkurētu par attīstītājiem. Un attīstītāji, visticamāk, Lietuvas konkursā gaidīja lielākas subsīdijas. Iespējams, šķērslis bija valsts atbalsta cena, jo pretendentus ierobežoja maksimālie cenu griesti – 107 eiro par megavatstundu (MWh). Tagad dominē pārdevēju tirgus, nevis
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 30. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00