Līdz ar to izjuktu plānotā Ādažu novada teritorija, bet tagadējā Garkalnes novada neskaidrās nākotnes dēļ pastāv vairāki varianti, kā beigās izskatīsies Ulbrokas novads. Savukārt attiecībā uz blakus esošo Salaspili, kas ATR rezultātā robežas nemainītu, parādījies priekšlikums tai apvienoties ar reformas visskaļākajiem pretiniekiem – Ikšķiles novadu. Gluži kā domino, runājot galda spēļu terminoloģijā.
Bagātie arī raud
Vienīgais novads, par kuru Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien piecas stundas ilgajā sēdē pieņēma lēmumu, bija par jaunveidojamo Mārupes novadu, iekļaujot tajā Babītes pašvaldības teritoriju. Topošā novada centrs atrastos Mārupē, kam nav pilsētas, bet gan ciema statuss. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā argumentu min to, ka šādā novadā ar 30 tūkstošiem iedzīvotāju būtu lielākas iespējas attīstīt uzņēmējdarbību un sakārtot skolu tīklu, jo Babītes vidusskolā skolēnu skaits 10.–12. klases posmā esot mazāks par Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijām. Gan Saeimas opozīcijas partijas, gan abu novadu vadība uzskata, ka Mārupei un Babītei jāpaliek atsevišķi – abus saista tikai apvedceļš A5. No Babītes novada Salas pagasta līdz Mārupei ar sabiedrisko transportu nokļūt nevar.
Abi novadi ir donori – Mārupe pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksā ap sešiem miljoniem eiro, Babīte – divus miljonus eiro. Tā kā pašvaldībām pērn tika ierobežotas iespējas aizņemties līdzekļus Valsts kasē, novadu attīstība esot apstādināta, atzina abu novadu mēri. Apvienojoties nesamazināsies arī rinda uz pašvaldības bērnudārziem, kas jau tagad Mārupes novadā esot ievērojama. "Uz pirmo klasi reģistrējās 90 bērnu – mums viņus nav kur likt!" sacīja Mārupes novada mērs Mārtiņš Bojārs (ZZS). Arī uzņēmēji pauž, ka apvienojoties uzņēmējdarbības vide neuzlabosies. Savukārt Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (LRA), kurš amatā ir jau kopš 1991. gada, komisijas sēdē VARAM argumentus nodēvēja par vispārīgām frāzēm, kas nepārliecina. Viņš arī noraidīja pārmetumus vidusskolas virzienā, jo pamatskolā ir piecas paralēlās klases un, lai gan Rīgas ģimnāziju vilinājumam pretoties nevar, potenciāls vidusskolai ir. "Mums ar Mārupi ir draudzīgas attiecības, bet mēs nevaram savienot, piemēram, komunālos pakalpojumus – pa vidu mums ir meži un purvi," norādīja Ence. Abu novadu mēri no apvienošanās nekādus būtiskus ieguvumus un līdzekļu ekonomiju nesaskata. "Nebūs divu galveno grāmatvežu, bet tikai viens," piebilda Ence.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 27. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Arik Nippel
Pareizaisjautājums
pierīdznieks