Laikrakstā Diena 23. septembrī bija publicēts raksts par veikala Hokeja pasaule iespējamo garantijas saistību neizpildi pret pircējiem. Pēc Dienas raksta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savā sociālā tīkla X kontā norādīja, ka saņēmis viena patērētāju sūdzību par šo veikalu. Tomēr pat Dienas rīcībā pirms raksta publikācijas bija divi iesniegumi Patērētāju tiesību aizsardzības centram par dažādiem gadījumiem saistībā ar veikala Hokeja pasaule rīcību, nepildot garantijas saistības. Elementāra sūdzību uzskaites sistēmas neesamība Patērētāju tiesību aizsardzības centrā patiešām liecina, ka patērētāji šādās situācijās ir neaizsargāti, ja to iesniegumi tiek pazaudēti vai ignorēti. Iespējams, jādomā par Patērētāju tiesību aizsardzības centra «sapurināšanu», pievienojot to Konkurences padomei resursu optimizācijas nolūkos, kā tas jau izdarīts Igaunijā.
Ne visiem ir, ko teikt
Atgriežoties pie iepriekšējās publikācijas, viena no pārsteidzošākajām atbildēm bija sadaļā par tirdzniecību Baltkrievijā. Izrādās, ka Hokeja pasaulei joprojām, trīs gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā caur Baltkrievijas teritoriju, pieder veikals Baltkrievijā. Turklāt tas strādā ar lieliem zaudējumiem, ko nosedz ienākumi Latvijā, tas nozīmē, ka ar peļņu no Latvijas klientiem tiek dotēta hokeja ekipējuma tirdzniecība Baltkrievijā. Ņemot vērā pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par robežas slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, īpaši pēc dronu incidentiem Polijā, kuri tās teritorijā ielidoja tieši no Baltkrievijas, Diena par Hokeja pasaules aktīvo darbību Baltkrievijā aptaujāja vairākus politiķus un uzņēmējus.
Hokeja pasaules aktīvo darbību Baltkrievijā komentē viens no redzamākajiem kustības Uzņēmēji mieram pārstāvjiem Māris Simanovičs: «Diemžēl joprojām Latvijā ir uzņēmēji, kuri nesaprot, ka ar savu naudu finansē raķetes, kas iznīcina dzemdību namus, skolas un slimnīcas, nogalina iedzīvotājus un noslauka pilsētas no zemes virsas. Tāpat arī diemžēl ir politiķi, kuriem pietrūkst mugurkaula kara ceturtajā gadā ieņemt skaidru pozīciju par robežu slēgšanu ar okupantiem, lai ne tikai apturētu šādus uzņēmējus, bet arī celtu valsts aizsardzības līmeni.»
Būtiski, ka persona, kas vistiešākajā veidā saistīta ar sporta nozares politiku un finansējuma piešķiršanu, – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs – pati uz Dienas jautājumiem neatbildēja, bet vispārīgas atbildes ministrijas vārdā sniedza IZM Komunikācijas nodaļa. IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) uz Dienas jautājumiem sākotnēji neatbildēja, bet pēc nosūtīta atgādinājuma norādīja, ka neesot pamanījis nosūtītos e-pastus, 15. oktobrī viņam tika norādīts, ka atbildes aizvien ir aktuālas, taču līdz raksta nodošanas brīdim atbildes no viņa tomēr netika saņemtas.
Viņu nostāja ir ļoti būtiska, jo IZM piešķir valsts budžeta līdzekļus sporta federācijām, kas par šiem līdzekļiem finansē Latvijas sportistu dalību starptautiskās sacensībās. Hokeja gadījumā tā ir Latvijas Hokeja federācija (LHF), un Dienai ir zināms, ka par valsts piešķirtajiem līdzekļiem LHF tieši no Hokeja pasaules iepērk hokeja ekipējumu Latvijas izlašu vajadzībām. Tādējādi iznāk, ka par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem tiek uzturēts hokejs Baltkrievijā, jo pati Hokeja pasaule norāda, ka zaudējumus nesošo veikalu Baltkrievijā uztur no Latvijā gūtajiem ienākumiem.
Domās, kā novērst absurdu
Pret šo absurdo situāciju pavisam konkrētu nostāju pauda Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA). Atbildot uz jautājumu, vai nevajadzētu grozīt Sporta likumu un aizliegt uzņēmumiem, kā Hokeja pasaule, ar ekipējumu apgādāt agresorvalstis, J. Vitenbergs norādīja: «Hokejs Baltkrievijā jau vēsturiski ir saņēmis lielu atbalstu no diktatora Lukašenko. Mums nav jābūt galma dzīru nodrošinātājiem un atbalstītājiem, kas ļauj šo valstu iedzīvotājiem saglabāt sajūtu, ka viss ir kā agrāk un nekas nav mainījies. Neviens nav atcēlis morāli ētiskus apsvērumus, un šis uzņēmums [Hokeja pasaule] jau nav vienīgais, kurš varētu piegādāt vajadzīgo hokeja ekipējumu mūsu komandām.»
J. Vitenbergs rosināja aizliegt Hokeja pasaulei piedalīties iepirkumos par ekipējuma piegādēm Latvijas hokeja izlasēm. Taujāts, vai nesen pieņemtais nacionālo sankciju likums varētu tikt piemērots Hokeja pasaulei, J. Vitenbergs atbildēja apstiprinoši.
IZM pārstāvis Ivars Jakovels uz jautājumu par valsts naudas līdzekļu nonākšanu Hokeja pasaules rīcībā ministrijas vārdā atbild: «Valsts finansējums Latvijas Hokeja federācijai tiek piešķirts konkrētiem mērķiem – izlašu sagatavošanai un dalībai starptautiskajās sacensībās. IZM nav iesaistīta sporta federāciju iepirkumu procesos un neizvēlas piegādātājus. Vienlaikus IZM sagaida, ka sporta organizācijas rīkojas atbildīgi un pārredzami, ievērojot ne tikai tiesisko regulējumu, bet arī sabiedrības vērtības un nostāju, tai skaitā – saistībā ar konsekventu atbalstu Ukrainai un atturēšanos no sadarbības ar agresorvalstīm.»
Arī IZM savā komentārā piemin nacionālās sankcijas kā instrumentu, lai šo situāciju ietekmētu, paskaidrojot, ka jautājums par nacionālo sankciju piemērošanu ir Ārlietu ministrijas un Sankciju koordinācijas padomes kompetencē. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norāda: «Šāda situācija nav pieņemama, īpaši tāpēc, ka agresorvalstis sportu izmanto kā elementu savā kara propagandā. Krievijas un Baltkrievijas izolācija ne tikai starptautiskajā politikā, bet arī globālos sporta un kultūras forumos ir mūsu pienākums un atbildība.»
Sagaidāms, ka valsts budžeta pieņemšanas ietvaros politiķi varētu noteikt jaunus ierobežojumus valsts līdzekļu izlietošanai, lai panāktu, ka tie netiek tērēti agresorvalstu interesēs.