SIA Aqua Riga dibināta 2012.gada 28.augustā, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu par SIA Rīgas ūdens rīcībā esošā kvalitatīvākā dzeramā ūdens fasēšanas sākšanu. Šīs ieceres mērķis ir efektīvāk izmantot SIA Rīgas ūdens rīcībā esošos ūdens resursus situācijā, kad pilsētā ievērojami samazinās dzeramā ūdens patēriņš.
SIA Aqua Riga reģistrētais pamatkapitāls ir 149 402 eiro, kurus savā meitas uzņēmumā ieguldījis SIA Rīgas ūdens.
Iepriekš šī iecere izpelnījusies gana daudz kritikas par to, ka pašvaldības ietvaros dibinātam meitas uzņēmumam nebūtu jānodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu.
Pērn ceļā šī meitas uzņēmuma plāniem ceļā draudēja nostāties Ekonomikas ministrija (EM) ar jauno Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu, kas paredzēja noteikt, ka pašvaldības kapitālsabiedrība nedrīkst būt līdzdalīga citā kapitālsabiedrībā, pamatojoties vien uz ieņēmumu gūšanu.
Fakts, ka Rīgas dome savai kapitālsabiedrībai ļāva dibināt Aqua Riga, nokaitināja ne tikai nozares pārstāvjus, bet arī Ekonomikas ministirju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas "jau iepriekš Rīgas domei skaidri norādīja, ka normatīvajā regulējumā noteikti gadījumi, kādos publiska persona var veikt komercdarbību, un ka, šādi rīkojoties, pašvaldība pārkāpj likumu."
Aqua Riga virzītāji par iespējamo konkurences kropļošanu saņēma pārmetumus arī no EM. Ministrijas juristi bija sagatavojuši uz likumu bāzes veidotu argumentāciju, piesaucot gan Valsts pārvaldes likumu, gan publisko personu komercdarbības koncepciju.
To, ka likumu ietvars šajā gadījumā ir pārprotams, apliecinājusi situācija, ka neviens no idejas pretiniekiem nevērsās ar sankcijām ne pret domi, ne pret Rīgas ūdeni. Arī pēc tam kad būs stājies spēkā Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums, pašvaldību kapitālsabiedrības varēs dibināt meitasuzņēmumus, taču izņēmuma gadījumi būs nepārprotamāki. Valsts pārvaldes iekārtas likums joprojām būs aktuāls, un publiskas personas komercdarbību varēs sākt nozarēs, kurās ir dabiskais monopols, un vēl dažos gadījumos, tomēr kapitālsabiedrībai būs jāpierāda, ka ieguldītie resursi citā kapitālsabiedrībā tiks izmantoti racionāli un ekonomiski pamatoti. Ar tādu pamatojumu kā ieņēmumu gūšana vien vairs nepietiks.