Diena.lv jau rakstījusi, ka Saeimas lēmums atbalstīt projekta Dvēseļu putenis attīstību, piešķirot no valsts budžeta līdzekļiem 25 000 latu, izpelnījies asu kino nozares pārstāvju kritiku. Atklātā vēstulē nozares pārstāvji pauduši, ka šāda kārtība, kad Saeima tieši atbalsta atsevišķu filmu projektu attīstību un atsevišķus komersantus un nevis atbalsta sistēmisku pieeju filmu nozarei kopumā, grauj filmu nozares attīstību kopumā, degradē labas pārvaldības praksi un sistēmu, kad publiskais filmu nozares finansējums tiek sadalīts atklātā konkursā veidā pēc NKC vai Valsts Kultūrkapitāla fonda izsludināto konkursu ietvaros.
Filmu veidotājiem iespējams pretendēt uz NKC finansējumu 350 tūkstošu latu apmērā, taču Dvēseļu puteņa uzņemšanai nepieciešami gandrīz divi miljoni latu, Dienai.lv sacīja G. Upmalis. "Sapratām, ka pie tā budžeta, ko var piedāvāt Kino centrs, neuzskatījām, ka tāds projekts ir iespējams. Projekts, kas ietver visu filmu nozarei atbilstošo dokumentāciju, tika iesniegts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kur balsoja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti," sacīja G.Upmalis. Pēc tam projekts tika izskatīts Valstiskās audzināšanas apakškomisijā. Saeimas piešķirtā nauda paredzēta projekta izstrādei – ja sagatavošana noritēs veiksmīgi, G.Upmalis cer, ka filma saņems visu nepieciešamo finansējumu, tostarp no atbalstītājiem un ziedotājiem.
G.Upmalis atzīst, ka izdarījis "nestandarta soli", taču šādi rīkojies, jo kino veidotājiem šobrīd pieejams katastrofāli zems finansējums. "Pamatā problēma ir tur, ka kino nozare ir nenormāli atstāta novārtā. [..] Loģiski, ka, producentam izdarot nestandarta soli, gan finansējuma ziņā, gan birokrātijas ziņā, liekas, ka kaut kas nav kārtībā." G.Upmalis savu rīcību nenožēlo, jo uzskata, ka producenta darbība nozīmē būt īstajā laikā un īstajā vietā. Sliktāk būtu tad, ja projekts ievilktos uz vairākiem gadiem, kā tas jau iepriekš Latvijā noticis ar vairākām vēsturiskajām filmām.
Filmu, kuras pamatā ir Aleksandra Grīna romāns Dvēseļu putenis, plānots pabeigt 2015.gadā, kad savu simtgadi svinēs Latvijas strēlnieki, savukārt A.Grīnam apritēs 120 gadu. Idejas autori uzskatījuši, ka šobrīd Latvijas sabiedrībai nepieciešama gudra filma, kas stāsta par Latvijas vēsturi, teic G.Upmalis. Lūgts nosaukt cilvēkus, kuri piedalīsies filmas veidošanā, G.Upmalis norādīja, ka par to sabiedrība tiks informēta vēlāk. "Cilvēki jau šobrīd pie tā strādā, bet šobrīd tie akcenti ir neveselīgi citā virzienā aizgājuši. Noteikti mēs informēsim, tas būs publiski. Tie cilvēki ir profesionāļi," apgalvo G.Upmalis.
No vienas puses var saprast, kāpēc ir vēlēšanās šādu filmu uzņemt, taču tam nebūtu jānotiek šādi, uzskata režisore, rakstniece un raidījumu vadītāja Kristīne Želve. Viņa norāda, ka šajā situācijā nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem nauda tikusi piešķirta, vienlaikus viņa kino sabiedrībai iesaka pārdomāt iemeslus, kuri šo precedentu ir radījuši. "Tas nav atbalstāms un nav attaisnojams. Acīmredzot ir kaut kādi iemesli mūsu līdzšinējā kino politikā, kas to precedentu ir dzemdējuši," teic K.Želve.
K.Želvei, tāpat kā Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidentam Vilnim Kalnaellim, nav nekāda priekšstata par šo projektu, jo tas nekur līdz šim nav publiski prezentēts. Arī V.Kalnaellis uzsver, ka šis gadījums neliecina par labu pārvaldības praksi, proti, ka bez vērtēšanas kritērijiem tiek atbalstīts kāds projekts. "Es ļoti nosodu šādu praksi, kad nespeciālisti izlemj kādu filmu ražot un kādu filmu neražot. Es domāju, ka ir jābūt konkursam, lai realizētu vienu vai otru projektu," sacīja V.Kalnaellis. Tiesa gan viņš nenoliedz, ka Latvijai šāda filma varētu būt vajadzīga.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, kura vadītā partija projektu kūrējusi Saeimā, skaidrojis, ka politiķi ar savu balsojumu pauduši atbalstu nacionāli nozīmīgām filmām, jo nav pārliecības, ka pašreizējā situācijā NKC šādus projektus atbalstītu. Taču kino profesionāļi uzskata, ka šāds naudas piešķīrums ārpus konkursa ir demokrātijas pārkāpums. Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe norāda, ka kino profesionāļi šobrīd aktīvi izstrādā nozares stratēģiju, taču šādi politiķu lēmumi šo procesu pārvērš absurdā, vēstīja Latvijas Radio.
Tāpat ziņots, ka šā gada budžeta grozījumos 12 000 latu finansējums filmas Zīmogs sarkanā vaskā "ieskata materiāla" sagatavošanai tika iebalsots pirmajā lasījumā pēc Saeimas deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikuma. Ziņa par I. Parādnieka virzīto finansējumu šai filmai jau septembra vidū izraisīja reakciju kinoļaužu vidū, piemēram, filmas Kolka Cool producente Madara Melberga norādīja: "Šāda veida finansējuma piesaiste būtu saprotama privātā sektora ietvaros, bet, ja nodokļu maksātāju nauda tiek plānota bez sabiedrības vai nozares profesionāļu līdzdalības, kā arī iepazīstoties ar Saeimā iesniegtajiem projektiem, rodas iespaids, ka deputātiem ir iespēja Saeimas ietvaros sarīkot minikonkursu saviem favorītprojektiem."