Iztālēm dzirdama bērnu bļaustīšanās, pagalmā lēkājot pa batutu, kaimiņš, kā parasti, atgriežas no darba uz motocikla ar skaļi uzgrieztu radio, pieskandinot rajonu ar grupas Modern Talking mūziku. Tepat aiz durvīm kāpņutelpā kāds runā pa telefonu un – ak dievs, kad reiz beigs dūkt tas automātiskais ventilators vannas istabā?! Šāda skaņu aina paveras parastā vasaras pēcpusdienā, bieži vien ar aizkaitinājumu vēloties kaut ko no tā visa nedzirdēt. Tomēr – kā būtu, ja patiešām nedzirdētu? Līdzīgi kā ar daudziem veselības aspektiem, iespējams, veselu dzirdi tā pa īstam spējam novērtēt tikai tad, kad tā jau sākusi pasliktināties.
Kas bojā dzirdi
"Vidēji statistiski vīriešiem tie ir 45 gadi, respektīvi, 45 gadi ir tas vecums, kad dzirde sāk mainīties. Sievietēm – apmēram desmit gadu vēlāk, vidēji vecumā ap 55 gadiem. Un ļoti retos gadījumos ir tā, ka vakarā, gulēt ejot, tu dzirdi ļoti labi, bet no rīta pamosties un – nekā. No brīža, kad dzirde sāk mainīties, līdz brīdim, kad cilvēks sāk meklēt kādus risinājumus dzirdes uzlabošanai, vidēji paiet desmit, divpadsmit gadu. Dzirdes izmaiņas nenotiek strauji. Ja dzirde pasliktinās strauji, tad uzreiz jāiet pie daktera, bet viss pārējais notiek nemanāmi. Pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas katram piektajam cilvēkam ir kaut kādas dzirdes izmaiņas," stāsta LOR klīnikas dzirdes akustiķis Kaspars Lapsa un turpina, "līdz 30 gadu vecumam mēs visi veselības aspektā ejam kalnā, no 30 gadu vecuma, patīk mums tas vai ne, mēs visi no tā kalna lēnā garā ejam lejup, nāk dabīgais nolietojums, un tā tas ir visiem cilvēkiem."
Lielākoties cilvēkus vairāk vai mazāk skar vecuma vājdzirdība, tomēr nozīmīgs faktors ir arī iedzimtība, kad cilvēks jau piedzimst nedzirdīgs, ar noteiktu dzirdes bojājumu vai predispozīciju uz dzirdes traucējumiem, kas parādās vēlāk dzīves gaitā. Dzirdes problēmas var rasties arī dažādu slimību un ausu vai galvaskausa traumu rezultātā, kā arī ilgstoši atrodoties skaļā troksnī. Jebkurš troksnis, kas ir skaļāks par 70 decibeliem (benzīna darbināta pļaujmašīna, motorzāģis, motocikls, automašīna) un ilgāk nekā stundu no vietas, jau atstāj iespaidu uz dzirdi.
Latvijas Bērnu dzirdes centra ārste otolaringoloģe un audioloģe Inese Gžibovska norāda – tā kā ausis, deguns un kakls ir savstarpēji saistītu smalku mehānismu kopums, dzirdes bojājumi var rasties no visparastākajām vīrusu saslimšanām kā blakusparādība ausu un deguna blakusdobumu iekaisumiem un elpošanas ceļu slimībām, kā arī cukura diabētam un citām saslimšanām. Diemžēl dzirde var ciest arī no dažiem medikamentiem, piemēram, maziem bērniem smagas plaušu karsoņa un meningīta saslimšanas mēdz ārstēt ar ļoti spēcīgu antibiotiku veidu, kas pie noteiktas pacienta ģenētiskas situācijas var būt toksisks dzirdes orgāniem.
Ir profesijas, kurās dzirdes veselība pakļauta lielākam riskam, tās saistītas ar augstu trokšņa līmeni, it īpaši, ja tas apvienots ar vibrāciju – darbs lidostās, ostās, uz dzelzceļa, kokapstrādes uzņēmumos, rūpnīcās. Inese Gžibovska stāsta: "Pašlaik ir daudz nopietnāka darba devēju attieksme, viņi dod cilvēkiem "austiņas" – tā saucamos antifonus. Kādreiz tā bija īsta invalīdu vairošana, neviens austiņas nelietoja, paldies dievam, arī cilvēki paši kļūst apzinīgāki." Šobrīd pieejamas arī filtrējošas aizsargaustiņas, kas noslāpē tikai noteikta spektra skaņas, piemēram, lidmašīnu motora troksni lidostā, bet joprojām ir iespējams sarunāties ar blakus esošu cilvēku.
Tiem, kas bieži peld un nirst, ūdens spiediena rezultātā ausīs mēdz izveidoties kaulu deformācija, kas var aizšķērsot ausu eju, apgrūtinot dzirdi un ausu pašattīrīšanos. Šādā gadījumā jāiejaucas ķirurģiski. Gandrīz katram ir pazīstams diskomforts ausīs, lidmašīnai paceļoties vai nolaižoties straujās spiediena maiņas dēļ. Nepieciešams par sevi laikus parūpēties, pirms lidojuma iepilinot degunu atbrīvojošas zāles un atverot muti kritiskajos mirkļos, lai spiedienu izlīdzinātu. Pārsteidzoši, bet tie, kas visvairāk lido – lidmašīnu piloti un stjuarti –, reti apmeklē ausu, kakla un deguna ārstu, jo šajās profesijās pastāv īpaša «degunu atlase», lai darbinieki spētu izturēt gaisa spiediena pārslodzes, ar ko jāsaskaras ikdienā.
Neapzināti apdraudam savas ausis sadzīvē. Gan Kaspars Lapsa, gan Inese Gžibovska ir visai noraizējušies par mūsdienu jauniešu ieradumu visur doties ar mūzikas atskaņošanas ierīces austiņām ausīs. Ja, stāvot blakus, varam labi dzirdēt kaimiņa austiņās atskaņotās dziesmas vārdus, tad klausītāja ausīs tā skan pārāk skaļi. K. Lapsa iesaka izvēlēties austiņas, kas aptver visu ārējo ausi, tā slāpējot apkārtējo troksni, līdz ar to dziesmu varēs klausīties zemākā intensitātē, nekā izmantojot auss iekšpusē ievietojamos klausāmrīkus.
Daktere Gžibovska norāda, ka šādi rodas tā sauktais dzirdes nogurums, – jaunieši nepārtraukti klausās mūziku austiņās, tas rada ausu pārpūli un var atstāt sekas uz dzirdes veselību nākotnē. Dakteres praksē ir bijuši gadījumi, kad gados jauni cilvēki stāsta, ka pat gulēt dodas ar mūziku klausāmajām austiņām, aizbildinoties ar to, ka bez mūzikas nespēj aizmigt.
Neatņemama mūsdienu cilvēku dzīves sastāvdaļa ir festivāli un koncerti. Lai skaļā mūzika nenodarītu ļaunu dzirdei, ieteicams ik pēc stundas uz 15–20 minūtēm doties uz kādu klusāku vietu ausis atpūtināt. Šo mūsdienu paradumu rezultātus varēs vērot pēc pāris gadiem, speciālisti iesaka pret ausu veselību neizturēties vieglprātīgi.
Dzirdes pārslodze izraisa džinkstoņu vai šņākoņu ausīs. Pirmā palīdzība šādā situācijā ir ausis atpūtināt klusumā. Kaspars Lapsa atzīst, ka ir gadījumi, kad ārēja stimula nav bijis, bet džinkstēšana ir. Tādā gadījumā, visticamāk, ir vainīga nervu pārslodze, spēcīgi emocionāli pārdzīvojumi. Te arī labākās zāles ir vienkārši atpūta, un, ja stāvoklis neuzlabojas, nepieciešams ārsta apmeklējums.
Sargi sevi pats
"Sevi ir jāmīl. Jāizvairās no skaļa trokšņa, ausis jāatpūtina, jāaizsargā ar speciālajām austiņām vai ausu aizbāžņiem. Jādzer pietiekami daudz ūdens. Jārūpējas par kopējo veselības stāvokli," norāda Lapsa. "Pirmām kārtām – atpūta, tas tiešām ir ļoti, ļoti svarīgi," uzsver daktere Gžibovska. Svarīgi ir arī veikt regulāras fiziskās aktivitātes, jo ausīm nepieciešama laba apasiņošana. Tāpat ārkārtīgi svarīgs ir pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs, kā arī patīkamas emocijas.
Dažādus gružus, kas nonāk auss ejā – smilšu graudiņus, putekļus vai pat kādu ausī iemaldījušos kukaini –, parasti auss ar sēra palīdzību izvada laukā pati. Īslaicīgu auss aizkrišanu var izraisīt tā saucamie sēra korķi. No tiem var nesāpīgi atbrīvoties ārsta kabinetā, un nekādā gadījumā nevajag mēģināt pašam izurbināt laukā ar gara naga vai vates kociņa palīdzību, jo tā var iebīdīt korķi vēl dziļāk, radīt ievainojumus auss ejā un ievazāt infekciju. Cilvēkam savu ausi ir veselīgi tīrīt tikai tik tālu, cik tālu ausī iet viņa pirksts.
Mūsu klimatiskajos apstākļos svarīgi saudzēt ausis arī rudens un ziemas vējos. Nevajadzētu upurēt ausis skaistuma dēļ un atteikties no siltas cepures dienās, kad temperatūra ir stipri zem nulles.
Abi dzirdes speciālisti cieši piekodina pie akūtām dzirdes izmaiņām – džinkstoņas, kas nepāriet, ausu aizkrišanas, sāpēm vai pēkšņa pilnīga vai daļēja dzirdes zuduma – pēc iespējas ātrāk vērsties pie ārsta, jo ausu problēmu veiksmīgā novēršanā ļoti svarīgi sniegt palīdzību pirmajās 48–72 stundās, kad bojājumi vēl var būt atgriezeniski. Nereti kavēšanās sekmīgu ārstēšanos padara neiespējamu.
"Ir gadījumi, kad jāteic – sen bija jābūt pie ārsta, nevis jāsūdzas kaimiņam," stingri nosaka daktere Gžibovska. Dzirdes izmaiņas nedrīkst uztvert vieglprātīgi, jo tās var signalizēt par nopietnām saslimšanām. Skaidro Inese Gžibovska: "Var būt kādas vainas galvā, nedod dievs, onkoloģija vai kas cits. Piemēram, viena auss nedzird. Tur var būt noticis tas, ko mēs saucam par "infarktu ausī" – asinsapgādes traucējumi, galvas asinsvadu problēma. Vai, piemēram, aizkritušas ausis, ļoti biežs simptoms. Domā – sēru korķi, bet īstenībā cilvēkam ir ļoti mainīgs vai zems asinsspiediens vai arī izrādās, ka cilvēks nenormāli badojas, jo domā, ka ir par resnu. Arī tad, kad ir ļoti augsts asinsspiediens, var būt zvanīšana, trokšņi ausīs. Iemesls var būt ļoti zems hemoglobīns, piemēram, tiem, kas neēd gaļu, vai sievietēm pie spēcīgas menstruālās asiņošanas. Aizkritušas ausis, bet tieši ar ausīm viss kārtībā un nepieciešama cita saruna ar citas specialitātes mediķi."
Kā atpazīt izmaiņas
Pēkšņas dzirdes izmaiņas grūti ignorēt, un uzreiz pamanīsim, ja kāds gados vecāks ģimenes loceklis uz jautājumu "Kā tev iet?" atbildēs: "Pusdesmit!", tomēr mūsu pašu dzirdes pakāpeniska pasliktināšanās var ilgu laiku mums palikt noslēpums. Procesa sākumā visu norakstām uz to, ka citi cilvēki runā neskaidri vai pārāk klusi. Mums var kļūt grūti veidot sarunu trokšņainā vidē, mēs pārprotam un pārjautājam citu sacīto, sākam televizora skaņu griezt arvien skaļāku. Tāpēc parasti pirmie problēmu pamana līdzcilvēki – ģimenes locekļi vai kaimiņi, kuri nav ar mieru kopā ar mums skaļi klausīties raidījumu Panorāma.
Akustiķis Lapsa, kurš ikdienā pielāgo pacientiem dzirdes aparātus, stāsta: "Piemēram, saviesīgs vakars, sabrauc radi un draugi uz kaut kādu jubileju, sēž pie galda, un uz tevi pāri galdam viens skatās un runā ar tevi, bet tev nav ne mazākās saprašanas, par ko ir stāsts. Tad cilvēks aizdomājas, ka problēma nav runātājā, bet viņā pašā, un sāk meklēt risinājumus."
Bieži cilvēks apzināti vai neapzināti problēmu turpina noliegt, adaptējas – iemācās lasīt no lūpām, sāk izvairīties no situācijām, kurās jūtas neveikli, līdz ar to norobežojas no sabiedrības, kas var atstāt negatīvu iespaidu arī uz psihisko un emocionālo veselību. Bieži vien mājinieki ir tie, kas atved pacientu pie speciālista. "Mēs esam kompleksaini, un dzirdes aparāts joprojām tiek uztverts kā kruķis pie rokas, bet mūsdienās pieejamā tehnika ir kompakta un multifunkcionāla. Savā laikā šķobījām acis, lai tikai nebūtu jāliek brilles, šobrīd tas jau ir pārgājis. Dzirdes aparāts tādas pašas brilles vien ir, tikai ausij," novērojumos dalās Lapsa. Dzirdes aparātus bērniem līdz 18 gadu vecumam un pieaugušajiem no trešās vājdzirdības pakāpes apmaksā valsts.
Bērnu dzirde
Īpaši svarīgi ir laikus atklāt un ārstēt bērnu dzirdes problēmas, pretējā gadījumā var būt traucēta valodas apguve, kas savukārt var kavēt bērna attīstību kopumā. Gžibovska norāda, ka katram vecumposmam ir atbilstošas pazīmes, kas liecina par dzirdes pareizu attīstību, – noteiktā vecumā bērnam jāsāk reaģēt uz trokšņiem, pašam jāsāk veidot skaņas, lallināt un ap gada vecumu teikt atsevišķus vārdus. Ja rodas kaut mazākās aizdomas par dzirdes problēmām, drošības labad noteikti jāapmeklē ārsts un jāveic pārbaudes. Bieži vien agrīni atklāti dzirdes traucējumi ir novēršami.
"Dzirdei ir ļoti svarīgas funkcijas, ja cilvēks dzird, tātad viņš var sevi pasargāt no briesmām, kas nāk ar skaņu. Ja cilvēks dzird, viņš var veidot valodu, kas principā ir dzirdētā atkārtošana," stāsta ārste, priecājoties par to, ka pēdējo 15 gadu laikā vājdzirdīgu un nedzirdīgu bērnu skaits Latvijā ievērojami samazinājies.