Valsts apmaksāto veselības pakalpojumu finansējums līdz šim piešķirts kā atbalsts komercdarbībai. Šāds mehānisms ārstniecības iestādēm rada milzīgu administratīvo slogu, kā arī augstu risku pārsniegt «samērīgo peļņu», proti, tas nozīmē, ka "virsnormas" daļa ir jāatdod valstij. Tas ir arī šķērslis pretendēšanai ar ES fondu projektiem. Nozarē strādājošie aicina atteikties no šāda kļūdaina formulējuma, taču Finanšu ministrija uzskata, ka tas nav tik ātri izdarāms, rosinot šādu priekšlikumu saskaņot ar Eiropas Komisiju.
Gadiem ilga problēma
Problēma ar valsts apmaksāto veselības pakalpojumu finansējumu, kas tiek traktēts kā atbalsts komercdarbībai, velkas jau gadiem – tas tika izstrādāts laikā, kad Latvija stājās Eiropas Savienībā (ES) un izpratne par komercdarbību un brīvo tirgu bija nepilnīga. Tas galu galā noveda pie kļūdaina formulējuma. Citās ES dalībvalstīs, tostarp Igaunijā, tas tā nav definēts, līdz ar to medicīnas iestādēm strādāt ir vieglāk. Latvijā ir jau vairākkārt mēģināts mainīt līdzšinējo formulējumu, piesaistot konsultantus un advokātus, taču to nav izdevies izdarīt. Līdz ar to nozarē strādājošie, kas noslēguši līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), saskaras ar lielu birokrātisko slogu – spiesti nodarboties ar dubulto grāmatvedību, nodalot ieņēmumus par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem no visiem pārējiem, lai varētu aprēķināt peļņu. Saprātīgās peļņas norma ik gadu mainās, līdz ar to nav iespējams to prognozēt.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 25. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00