Izmaiņas attieksies uz Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrētajiem subjektiem, piemēram, komersantiem, nodibinājumiem, biedrībām, politiskām partijām, reliģiskām organizācijām un citiem.
Atbalstītie grozījumi arī paredz, ka maksātnespējas procesa administratoriem un rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām e-adreses ieviešana pagarināma līdz 2021.gada 1.aprīlim.
Kā skaidro VARAM, likumprojekta mērķis ir novērst riskus uzņēmējdarbības videi, kas rastos, nepagarinot termiņu oficiālās elektroniskās adreses obligātai lietošanai UR reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem un neradot iespēju piekļūt arī ar banku autentifikācijas līdzekļiem, kā arī precizēt e-adreses identifikatoru zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, veicot grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā, līdz 2023.gada 2.janvārim plānots pagarināt pārejas periodu, kad e-adreses lietošana kļūtu obligāta UR reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, proti, komersantiem, nodibinājumiem, biedrībām, politiskām partijām, reliģiskām organizācijām un citiem.
Ņemot vērā, ka UR subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no šā gada 1.janvāra, taču līdz 1.oktobrim bija reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 UR subjektu, secināts, ka patlaban pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020.gada 1.janvāra.
Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023.gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, tajā skaitā arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda, teikts likumprojekta anotācijā.
Pašlaik nav iespējams nodrošināt piekļuvi e-adresei UR subjektiem, kuru pārstāvēttiesīgajām personām (ārvalstniekiem) nav Latvijā izsniegta personas koda. Bez tā ārvalstniekiem nav iespējams iegūt autentificēšanās līdzekļus, lai piekļūtu valsts pārvaldes portāla latvija.lv e-pakalpojumiem vai e-adresei, jo visos gadījumos pārbaudei tiek izmantots personas kods.
Visiem ārvalstniekiem iegūt Latvijā izsniegtu personas kodu un personas apliecību ar tajā iekļautiem e-identifikācijas un e-paraksta sertifikātiem būs iespējams tikai pēc Fizisko personu reģistra ieviešanas.
VARAM skaidro, ka ir saņēmusi vēstuli no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), ka projektam, kurā ieviesīs Fizisko personu reģistru, īstenošanas gala termiņš ir 2021.gada 7.marts un PMLP plāno izstrādāt grozījumus Fizisko personu reģistra likumā, paredzot Fizisko personu reģistra likuma spēkā stāšanās termiņu mainīt uz 2021.gada martu.
Savukārt Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārzinim Valsts reģionālās attīstības aģentūrai ir nepieciešams laiks, lai pēc tam veiktu nepieciešamo integrāciju ar e-adrešu informācijas sistēmu, ko plānots veikt līdz 2022.gada 1.janvārim. Vienlaikus līdz 2023.gadam ir jāizstrādā risinājums visu ārvalstnieku ērtai piekļuvei e-adresei.
Lai būtiski paaugstinātu iedzīvotāju un komersantu brīvprātīgu e-adreses izveidi, jāturpina un jāpastiprina sabiedrības informēšana par e-adreses iespējām un priekšrocībām.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk piekļuvei e-adresei varēs izmantot arī internetbanku autentifikācijas risinājumus, kuri ir iekļauti valsts pārvaldes portāla latvija.lv Vienotās pieteikšanās modulī un jau pašlaik ir pieejami, lai identificētos e-pakalpojumu saņemšanai. Turpmāk tos būs iespējams lietot arī e-adresei. Šie risinājumi tiek plaši izmantoti un veicinās e-adreses lietotāju skaita pieaugumu.