Tiesa šodien pasludināja spriedumu lietā "Hanovs pret Latviju", atzīstot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas trešā un astotā panta pārkāpumus kopsakarā ar 14.pantu jeb diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu.
Hanovs piedzīvoja uzbrukumu 2021.gadā, kad viņš kopā ar savu dzīvesbiedru vakarā gāja gar Ķengaraga tirgu. Divi agresīvi vīrieši sākuši Hanovu un viņa dzīvesbiedru apsaukāt, iespēruši Hanovam pa muguru, izteica seksuālā rakstura piezīmes, kā arī mēģinājuši uzbrukt, taču cietušais patvēries ziedu kioskā.
Izmeklējot šo incidentu, viens no uzbrucējiem, kuru policijai izdevās identificēt, atzina, ka viņa darbības motivēja nepatika pret homoseksuāliem cilvēkiem un viņš gribēja panākt, lai viņi vairāk neizrāda savu seksuālo orientāciju. Valsts policija sākumā bija ierosinājusi krimināllietu, bet vēlāk to izbeidza un tā vietā sāka administratīvā pārkāpuma procesu.
ECT savukārt secināja, ka izmeklēšanas laikā tika noskaidroti uzbrucēja homofobiskie motīvi. Lai gan cietušais spēja izvairīties no miesas bojājumiem, šādas darbības pēc būtības pārkāpj cilvēktiesības un sasniedz tādu smaguma pakāpi, kas ir saistīta ar konvencijas trešo pantu. Turklāt homofobiski verbālie uzbrukumi un vardarbības draudi tiek uzskatīti par pietiekami smagiem, lai pārkāptu konvencijas astotajā pantā noteiktās tiesības uz privāto dzīvi. Administratīvā pārkāpuma lietvedība šajā lietā nesniedza ne taisnīgu gandarījumu pieteicējam, ne adekvātu sodu vainīgajam, vērtē ECT.
Tiesa uzsvēra, ka valsts iestādēm ir pienākums novērst naida motivētu vardarbību un izmeklēt jebkādu iespējamo saistību starp diskriminējošu motīvu un vardarbīgu darbību. Diskriminējoša attieksme var būt pazemojoša izturēšanās, ja tā sasniedz tādu smaguma pakāpi, kas aizskar cilvēka cieņu. Diskriminējošas piezīmes un aizskārumi jebkurā gadījumā ir jāuzskata par atbildību pastiprinošu apstākli, norāda ECT.
Tiesa uzsvēra, ka nesodāmība naida noziegumu gadījumos rada būtiskus draudus konvencijā aizsargātajām pamattiesībām. Ja šādi incidenti netiek risināti, tas var normalizēt naidu pret LGBT personām, stiprināt neiecietību un diskrimināciju, kā arī veicināt, ka šādas darbības varētu atkārtoties.