"Ienākumu nevienlīdzība, ko mēra ar Džini koeficientu, ir otra lielākā Eiropas Savienībā," teikts ziņojumā. Nodokļu atvieglojumu sistēmas spēja samazināt nevienlīdzību ir ierobežota salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Nevienlīdzību pastiprina ierobežotā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.
Ziņojumā norādīts, ka liela iedzīvotāju daļas veselības aprūpes vajadzības netiek apmierinātas, un piekļuve veselības aprūpei pēdējos gados nav uzlabojusies.
"Piekļuvi veselības aprūpei kavē mazais publiskais finansējums un ievērojamie maksājumi, kas pacientiem jāveic pašiem, tādēļ lielas iedzīvotāju daļas veselības aprūpes vajadzības netiek apmierinātas. Kopējie izdevumi veselības jomā ievērojami atpaliek no ES vidējā līmeņa, un lielu izdevumu daļu veido privāti skaidras naudas maksājumi," rakstīts EK apskatā apskatā par Latviju.
Laikraksts Diena šonedēļ jau vēstīja par Regīna Bērziņa, kas kvotu ietvaros sagaidīja vēzi.
EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis attiecībā uz Latvijas vērtējumu uzsver: "Latvijā turpinās stabila ekonomikas attīstība un nav konstatēta makroekonomiskā nesabalansētība. Tomēr Latvija joprojām ir starp ES dalībvalstīm, kurās ir liela sociālā nevienlīdzība, savukārt problēmas uzņēmējdarbības vidē un darbaspēka trūkums ir faktori, kas bremzē investīcijas Latvijas ekonomikā. Situācijā, kad valsts finanses ir sakārtotas un tautsaimniecība atrodas ekonomiskā cikla izaugsmes fāzē, nepieciešams izmantot radušos situāciju un aktīvi īstenot strukturālās reformas."
Tāpat ziņojumā norādītas Latvijas demogrāfijas un darbaspēka trūkuma problēmas. Tiesa gan uzmanība vērsta arī uz pozitīvo ekonomisko izaugsmi un tirgus spēju pāorientēties uz citiem tirgiem pēc ierobežojumiem saistībā ar Krievijas tirgu.
Šādus apskatus EK publicē katru pusgadu par katru no ES valstīm, lai tās varētu nākamajā periodā uzlabot negatīvos atzinumus.