"Viens no svarīgākajiem apsvērumiem investoru acīs noteikti ir ģeopolitiskais stāvoklis, ne velti Latvijas tautsaimniecībā tranzītam ir svarīga loma un daudzu starptautisku uzņēmumu centrālie biroji ir izvietoti Latvijā - pa vidu Baltijas valstīm, dažādu transporta kustības virzienu krustpunktā," akcentēja Bičevska.
Starp ģeopolitiskajiem apsvērumiem ir iedzīvotāju valodu zināšanas un eiropeiskā mentalitāte. Papildu priekšrocība no nākamā gada būs pievienošanās eirozonai, jo situācijā, kad eiro veido tik nozīmīgu daļu norēķinos, tas mazina valūtas riskus un veicina (bet ne garantē) prognozējamāku politiku.
Investorus varētu piesaistīt arī kopumā zemais nodokļu slogs - uzņēmumu ienākumu nodokļa efektīvās likmes un kapitāla nodokļi ir vieni no zemākajiem Eiropā. Savukārt salīdzinoši augstos darbaspēka nodokļus patlaban kompensē zems algu līmenis.
"Te gan ir pamats diskusijām, vai zems darbaspēka izmaksu vilinājums piesaista investīcijas ar augstu pievienoto vērtību un veicina augstāka atalgojuma darbvietas. Atbilde - drīzāk nē," piebilda eksperte.
Investīciju ziņā pievilcīgākas jomas varētu būt tās, kurās valstī ir pieejama konkurētspējīga izglītība. Latvijas gadījumā īpaši var izcelt medicīnu, farmāciju, kā arī informācijas tehnoloģijas (IT). Tieši IT nozare pašlaik uzrāda visstraujāko izaugsmi Latvijā.
"Tomēr, ja pasūtījumi strauji aug, tad to izpildei nepieciešams tikpat strauji augošs darba roku vai šajā gadījumā precīzāk - darba smadzeņu kāpums. Turklāt šie pasūtījumi ir jāpilda tūlīt, nav laika darbiniekus izskolot. Par to jādomā laikus, veidojot valsts politiku," brīdināja Latvijas Bankas ekonomiste.
Latvijai ir arī citas priekšrocības, piemēram, speciālās ekonomiskās zonas, interneta ātrums, pamatlīdzekļu norakstīšanas regulējums, atlaides par investīcijām, mikrouzņēmumu un citu uzņēmumu reģistrēšanas ātrums un nosacījumi, maksātnespējas procesa regulējums, banku un Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamība.
Analizējot problēmas investīciju piesaistē, Bičevska atgādināja, ka Latvija ir mazs tirgus no patēriņa, darbaspēka, esošo investīciju projektu mēroga un realizācijas pieredzes viedokļa. Šo iemeslu dēļ lielapjoma investīciju ieplūšana Latvijā drīzāk būs izņēmums, kur lēmumu pamatā būs ģeopolitiski apsvērumi.
Kā nozīmīgas investīciju klimata problēmas minamas korupcija un negodīga konkurence, tajā skaitā ēnu ekonomika.
"Sarunās uzņēmēji man nereti kā problēmjomu Latvijā min zemu uzņēmējdarbības ētiku - augstas krāpniecības iespējas. Šādi neskaidri un negodīgi spēles apstākļi noteikti neveicina investīciju vides pievilcīgumu," akcentēja ekonomiste.
Tāpat viņa norādīja uz nepieciešamību realizēt vairākus gadus uz priekšu prognozējamu nodokļu politiku, kā arī veidot saprotamu regulējumu. Kā negatīvs piemērs te minams Būvniecības likums, ar kura izstrādi un uzlabošanu neveicas labi.
Komentējot auditorkompānijas Ernst&Young pētījumu European Attractiveness Report 2013 par Eiropas valstu pievilcību investoru skatījumā, kurā Latvija ieņem zemo 32.vietu, ekonomiste akcentēja, ka jāizdala dažādi investīciju veidi.
Prioritāri būtu jārunā par investīcijām rūpniecībā un citos produktīvo investīciju segmentos, mazāk būtiski ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā ar mērķi iegūt uzturēšanās atļaujas, kā arī tādas investīcijas, kas ienāk Latvijā, pateicoties noteiktam dabas resursam, piemēram, mežam.
"Galvenais iemesls, lai runātu par šo pirmo investoru bloku, ir tas, ka šādas investīcijas rada nozīmīgāku potenciālu darbvietu radīšanai, eksportam, augstākai pievienotajai vērtībai. Tieši šo darbvietu radīšanas jautājumu Ernst&Young pētnieki izvirzījuši par svarīgu novērtējuma objektu," akcentēja Bičevska.
Ernst&Young ziņojumā ir skatīti jaunie ārvalstu tiešo investīciju projekti (Latvijas gadījumā norādīti septiņi šādi projekti), tomēr tie neaptver visas investīcijas, kā arī netiek skatīti pirkšanas-pārdošanas darījumi. Tomēr arī šādi darījumi netiešā veidā ietekmē nodarbinātību. Piemēram, ja ģimene no Krievijas ir iegādājusies mājokli Latvijā un regulāri brauc uz Latviju atpūsties, tad arī tas nodrošina darbvietas ēdinātājiem, tirgotājiem, pārvadātājiem, kultūras un atpūtas pakalpojumu sniedzējiem, nemaz nerunājot par paša mājokļa būvniecību un regulāriem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem.
Latvija patlaban ir viena no līderēm Eiropā nodarbinātības izaugsmē, un savu artavu tajā sniedz arī pirkšanas-pārdošanas darījumu piesaistītais finansējums un to veicinātie tūristu tēriņi.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Latvijā par 241% pieaudzis tiešo investīciju radīto darbavietu skaits, taču investīciju projektu apjoms pērn krities uz pusi, liecina jaunākais Ernst&Young pētījums European Attractiveness Report 2013, kas izvērtē Eiropas valstu pievilcību investīcijām.
Latvijā pagājušajā gadā investīciju rezultātā radītas 290 darbavietas septiņos dažādos investīciju projektos, Latviju ierindojot 32.vietā Eiropā pēc investīciju darbavietu radīšanas apjoma. Tomēr Latvija investīciju piesaistē atpaliek no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.