Salīdzinot ar iepriekšējām eksāmenu sesijām, ir arī citas atšķirības – gan eksāmenu saturā, gan garumā. Par to, vai tie bija grūtāki vai vieglāki, aptaujājot vairāku skolu pedagogus, vienprātības nebija. Izskanēja arī viedokļi, ka CE formātam jāmainās, un, visticamāk, līdz ar jaunā mācību satura ienākšanu skolās tā arī notiks, jo pārbaudījumi būs jākārto atbilstoši izvēlētajam mācību priekšmeta apguves līmenim – optimālajam vai padziļinātajam.
Pārsteidz trešā daļa
Kopumā par šā gada latviešu valodas eksāmenu lielu iebildumu skolotājiem nav. Tāpat kā citkārt CE bija trīs daļas. Pirmajā un otrajā uzdevumi bija tādi, kam skolēni bija gatavojušies, pārsteigumu nebija, norādīja Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingrīda Kondratjeva, kas bijusi eksāmenu novērotāja citā skolā. Arī citu skolu kolēģi pauda līdzīgu viedokli. Dažs atzina, ka uzdevumi, kas prasīja atklāt zināšanas ortogrāfijas, interpunkcijas un teksta izpratnes jomā, bijuši pat vieglāki nekā iepriekšējos gados. Turklāt apjoms bija mazāks, jo netika prasīts uzrakstīt īso viedokli. "Principā tas bija optimāls variants konkrētā situācijā, no divām dažādām jomām uzbūvējot jaunu konstrukciju, nepazaudējot neko no abām," tā CE saturu raksturoja Rīgas Franču liceja skolotāja Lita Silova. Viņa nekādi nevarot piekrist tam, ka eksāmens būtu bijis par grūtu, jo skolēniem, lūk, nebija iespējas pilnvērtīgi sagatavoties pārbaudījumam sakarā ar ārkārtas situācijas uzliktajiem ierobežojumiem un attālināto mācīšanos. "Eksāmenā tiek apkopots tas, ko skolēni apguvuši visu mācību laikā. Tam jāgatavojas, jau sākot no 10. klases, nevis pēdējos divus mēnešus," uzsver Silova.
Taču trešā daļa gan mazliet samulsinājusi skolēnus, jo tajā bija uzdots izteikt izvērstu viedokli par tematu Vai tu piekrīti Alvja Hermaņa domai, ka katra paaudze kultūrā saskata citas vērtības?. Izrādās, ka šādā formātā divpadsmitie mazāk bija iemēģinājuši roku, jo vairāk bija gatavojušies domrakstam, tāpēc viedoklis tapa tāds, kā nu katrs to izprata, un varbūt dažs tāpēc novirzījās no īstajām sliedēm, atzīst Rēzeknes Valsts ģimnāzijas skolotāja Irēna Prikule. Runājot par laika rāmi, vieni aptaujātie uzskata, ka tas bija pilnīgi pietiekams, otri sacīja, ka abām pirmajām daļām tas bija par īsu, savukārt trešajai – par garu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 17. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!