Viņš skaidroja, ka līdz šim ar savlaicīgu darbu plānošanu uzņēmums nevar lepoties, jo nav zināms, cik lieli līdzekļi būs pieejami - tie ir neskaidri un neregulāri. Kvalitāti šādā veidā varot uzlabot, neupurējot cenu.
Viņš arī norādīja, ka būvniecības uzņēmumiem, startējot iepirkumos par zemāko cenu, patlaban nepietiek līdzekļu attīstībai. Šādā situācijā pēc diviem trim gadiem no labas bāzes uzņēmuma varot nekas pāri nepalikt. Naudas nepietiekot tehnikas atjaunošanai un personāla apmācībai. Savlaicīga plānošana šo problēmu ļautu atrisināt, uzsvēra Albertiņš.
Viņš arī norādīja, ka lielākā uzmanība jāpievērš būvizstrādājumu kvalitātei un, līdzīgi kā desai veikalā, arī sliktas kvalitātes būvizstrādājumiem no tirgus momentā ir jāpazūd. Būvniekiem slikta kvalitāte neesot jāpacieš.
Albertiņš arī sacīja, ka Eiropas Komisijas novērtējumā par Latvijas ceļu kvalitāti nav konstatētas būtiskas problēmas, kā to mēģina pasniegt.
Viņš informēja, ka 2012.gadā neizlabotie defekti ir bijuši, piemēram, pamata materiāla granulometrija, nesablīvētas vai pārblīvētas asfalta kārtas, kā arī asfalta biezums un citas.
LVC pārstāvis Vladimirs Akimovs savukārt uzsvēra, ka Rietumeiropā un Latvijā ir vienādas ceļu kvalitātes problēmas un tās attiecas tikai uz nelielu ceļu daļu. Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijā, piemēram, ir uzlabojies ceļu līdzenums, kura rādītāji esot pat labāki, nekā prasīts normatīvos. Tāpat neesot problēmu ar saķeres koeficientu. Viņš uzsvēra, ka ceļu kvalitāti nodrošina būvuzņēmējs un aicināja uzņēmējus vairāk ieklausīties ceļu laboratorijas informācijā par materiālu pielietošanu.
Transportbūvju inženieru asociācijas pārstāvis Jānis Klismets norādīja, ka iepirkumu apjomi ceļu būvē lēnām iet uz augšu. Valsts sektorā gan tie vēl pieklibojot, ko nevarot teikt par pašvaldībām. Viņš gan kritizēja praksi katrā iepirkumā izstrādāt savu nolikumu, jo tas radot nenoteiktību piegādātājiem.
Kā ziņots, Klismets arī norādījis, ka Latvijas ceļu būvētāju tirgus ir pārlieku sadrumstalots - kopumā savus pakalpojumus piedāvā 50 uzņēmumi. Līdz ar to neesot spēcīgu kvalificētu kompāniju, jo sacensība par pasūtījumiem spiež aizvien vairāk samazināt cenas.
Lielākā dalībnieka tirgus daļa 2011.gadā bija 10%. 2011.gadā ar zaudējumiem gadu beidza 15 kompānijas, lielākais mīnuss bija pusmiljona latu zaudējumi. Kā norāda eksperts, tirgū ir tendence, ka visi grib mirt pēdējie. Ja 15 kompānijas strādā ar zaudējumiem, tas parāda, uz kurieni iet tirgus, - samazinās kvalitāte, jo, ja strādā par mazu naudu, kompānija cenšas ietaupīt uz resursiem.
Ja esot normāls projekts un pasūtītājs un komanda strādā, tad viss ir kārtībā. "Ja pasūtītāja mērķis ir iegūt labu projektu, tad viņam ir jātiek galā ar projektētāja kvalifikāciju un ar produkta kvalitāti. Tas attiecas gan uz pašvaldībām, gan valsti," secina eksperts.
Kā ziņots, šodien notika VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) rīkotā autoceļu kvalitātes konference un Autoceļu Avīzes Gada balvas pasniegšanas pasākums.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS Latvijas Valsts ceļi vadošie speciālisti, Transportbūvju inženieru asociācijas un biedrības Latvijas Ceļu būvētājs pārstāvji diskutēja par autoceļu būvniecības kvalitātes problēmām un tās uzlabošanu.