Viņa norādīja, ka šī norma ir pārprasta. Proti, norma par būvniecības ierosinātāja atbildību par visiem būvniecības procesa laikā trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem nozīmē, ka pasūtītājs ir galvenā persona, pie kuras var vērsties trešā persona, kurai ir nodarīti kādi zaudējumi. Savukārt tālāk pasūtītājs ir tas, kuram ir nevis automātiski jāatlīdzina zaudējumi, bet gan jāveicina notikušā apstākļu un iespējamo atbildīgo, būvniecības procesā iesaistīto, ātrāka noskaidrošana.
"Pasūtītājs neuzņemas vainu," uzsvēra Geitus-Eitvina, skaidrojot, ka šī norma būtībā centralizē atbildību, to būvniecības procesa laikā paredzot pasūtītājam, lai trešajai personai, kurai ir radušies kādi zaudējumi būvniecības procesa laikā, būtu uzreiz skaidrība par to, pie kā vērsties un ko informēt, nevis, kā tas ir patlaban, trešajai personai, lai varētu informēt par tai nodarītajiem zaudējumiem, nav uzreiz skaidrības par to, kurš vai kāds uzņēmums ir ģenerālbūvnieks, kurš apakšbūvnieks.
Taču, nosakot, ka atbildīgs ir pasūtītājs, trešajai personai būtu uzreiz zināms, pie kā vērsties. Turklāt vērā ņemams apsvērums ir arī tas, ka pasūtītājam ir pieejama visa informācija par objektā iesaistītajām juridiskajām personām, atzīmēja Geitus-Eitvina.
Viņa arī teica, ka šīs normas izstrāde noteikti nav uzskatāma par sasteigtu - ministrijā un darba grupā pie tās strādāts gadu. Attiecīgie grozījumi varētu stāties spēkā ne ātrāk par 2019.gadu, līdz kuram plānots izstrādāt vienotu visa būvniecības procesa apdrošināšanu, kas, pēc EM un darba grupas dalībnieku teiktā, būs kā spēcīgs pasūtītāja atbildības instruments.
Darba grupai vienotas visa būvniecības procesa apdrošināšanas modeļa piedāvājumu EM plāno nosūtīt līdz marta beigām.
Kā ziņots, vairākas organizācijas nosūtījušas EM vēstuli, kurā paudušas iebildumus virzītajiem grozījumiem Būvniecības likumā, kas paredz būvniecības ierosinātāja atbildību par visiem būvniecības procesa laikā trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.
Pēc vēstules nosūtītāju uzskatiem, trešo personu interešu aizsardzība būvniecības procesā īstenojama ar vienotu visa būvniecības procesa apdrošināšanu, nevis mākslīgi radītu pasūtītāja atbildības normu.
Kopīgo nostāju saskaņojušas un parakstījušas desmit organizācijas - "Valsts nekustamie īpašumi", Ārvalstu investoru padome Latvijā, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse, Latvijas Apdrošinātāju asociācija, "Latvijas Valsts meži", "Latvijas Valsts ceļi", Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
Ar kopīgo nostāju ir pausts atbalsts strādāt pie vienotas visa būvniecības procesa apdrošināšanas regulējuma izveides, tādējādi meklējot risinājumus, kā trešajām personām vienkāršot atlīdzības saņemšanu par tām nodarīto kaitējumu būvniecības procesa laikā.