Šā gada otrajā ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 1,7% lielāks nekā pirms gada, kas ir bijis straujākais pieaugums kopš 2023.gada beigām. Kopumā pirmajā pusgadā IKP, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 0,7%.
Mājsaimniecību patēriņš salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu otrajā ceturksnī ir krities par 0,3%. Patērētāju piesardzīgumu ietekmē augsts cenu līmenis, inflācijas gaidas un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktība, skaidro EM analītiķi.
EM norāda, ka straujš kāpums ir bijis investīcijās. Tās veicina gan Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu straujāka apguve, gan arī kreditēšanas aktivizēšanās privātā sektora finansēšanai. Piemēram, 2025.gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kredītu apjomi pieauga par 8,7%, tostarp privātajām nefinanšu sabiedrībām par 14,3%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada laikā palielinājās par 8,6%, ko galvenokārt ietekmēja ieguldījumu pieaugums būvēs un ēkās par 7,1% un ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos par 13,9%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos palielinājušies par 0,2%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi ir pieauguši par 2,3%. Lai arī situācija ārēja vidē ir nedaudz uzlabojusies, tomēr tā joprojām ģeopolitiskās situācijas nenoteiktības dēļ ir vāja, pauž EM.
Preču eksporta kāpumu galvenokārt ietekmēja koka un koka izstrādājumu, elektroierīču un eletroiekārtu, kā arī minerālproduktu eksporta apjomu kāpums. Preču eksports pieauga par 1,7%. Pakalpojumu eksporta kāpumu ietekmēja transporta pakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi. Pakalpojumu eksporta kāpums bija 3,5%.
Importa apjomi šī gada otrajā ceturksnī ir kāpuši par 7,1%. Galvenās importētās preces bija minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas un sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Preču importa kāpums bija 6%. Pakalpojumu importa pieaugumu par 11,4% galvenokārt ietekmēja transporta pakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu kāpums.
Lielāko pienesumu Latvijas IKP pieaugumam 2025.gada otrajā ceturksnī devušas vairākas nozares. EM norāda, ka nozīmīgs izaugsmes virzītājs bija apstrādes rūpniecība, īpaši pārtikas produktu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājumi. Būvniecības nozare kopumā pieauga par 4,5%, straujākais kāpums fiksēts inženierbūvniecībā - par 27,7%.
Tirdzniecība sniedza stabilu ieguldījumu ekonomikas attīstībā, savukārt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē pieaugums bija par 3,7%, tostarp datorprogrammēšanas pakalpojumos un telekomunikācijās. Finanšu un apdrošināšanas darbības palielinājās par 4,6%, ko īpaši sekmēja apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas segmenta kāpums par 14,9%. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi pieauga par 3,4%, atspoguļojot augošu pieprasījumu šajā nozarē.
Lielākie samazinājumi vērojami ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kur pievienotā vērtība saruka par 18,8%. Kritums par 5,6% bija arī ūdensapgādē, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanā, bet samazinājums par 3,3% bija veselības un sociālās aprūpes nozarē.
Lauksaimniecībā pievienotā vērtība samazinājās par 3,2%, bet transporta un uzglabāšanas nozarē - par 1,8%, atspoguļojot aktivitātes vājināšanos loģistikas sektorā.
Latvijas ekonomikas izaugsme 2025.gada otrajā ceturksnī, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ir bijusi pozitīva - IKP pieaugums par 1,7% atspoguļo ekonomikas noturību, norāda EM.
Galvenie izaugsmes virzītāji ir bijuši investīciju kāpums, īpaši būvniecībā, mašīnās un iekārtās, kā arī eksporta apjomu pieaugums. Tomēr mājsaimniecību patēriņa kritums liecina par iedzīvotāju piesardzību augsto cenu un inflācijas gaidu dēļ, kas var ierobežot iekšējā tirgus attīstību.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2025.gadā IKP pieaugums sasniegs 1,6%.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.