Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākiem darbaspēka apsekojuma datiem, šā gada pirmajā ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 1,8% jeb gandrīz 16 000, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopumā gada pirmajā ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 898 000 jeb 63,5% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Gada griezumā nodarbinātības līmenis palielinājies par gandrīz diviem procentpunktiem.
"Neraugoties uz negatīvo demogrāfijas tendenču fonu, pozitīvas tendences gada pirmajā ceturksnī bija vērojams arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju dinamikā, ko pamatā noteica iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanās. Lai gan iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā turpināja sarukt - par vairāk nekā 18 000, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieauga par aptuveni 4000 jeb 0,4%," skaidroja EM eksperts.
Līdz ar to rūkošo darba roku skaitu lielā mērā turpināja kompensēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas gada laikā palielinājās par 1,3 procentpunktiem un pirmajā ceturksnī sasniedza 69,3%. Vienlaikus Ozols piebilda, ka gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes, gan nodarbinātības rādītāji ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes, kas norāda uz to, ka brīvo darba roku rezerves strauji izsīkst.
To apliecina arī bezdarba rādītāji. Darba meklētāju skaits gada pirmajā ceturksnī saruka par 11 300, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, bet bezdarba līmenis - par 1,2 procentpunktiem un sasniedza 8,2%.
"Neskatoties uz to, bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājās jūtami augstāks nekā kaimiņos - Igaunijā bezdarba līmenis gada pirmajā ceturksnī bija 6,8%, savukārt Lietuvā - 7,2%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus," atzina EM pārstāvis.
Ozols prognozēja, ka arī gada nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme turpinās uzturēt pozitīvu nodarbinātības dinamiku, kas visdrīzāk saasinās situāciju ar darbaspēka pieejamību. Vienlaikus pieaugošā spriedze darba tirgū visdrīzāk cels darba algas jaunos augstumos, līdz ar to uzņēmumiem jārēķinās ar turpmāku darbaspēka izmaksu pieaugumu.
Jau ziņots, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 80 000 bezdarbnieku, kas ir 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinājumā ar 2017.gada pirmo ceturksni Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,2 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu.
Vienlaikus bezdarbnieku skaits 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 11,3 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0,3 tūkstošiem.
līmeņa slīdējums
melnais humors