FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī ir secināts, ka ar Latvijas un citu ES dalībvalstu īstenotajiem finanšu atbalsta pasākumiem ir novērsti uzņēmumu masveida bankroti.
Agešins vērsa uzmanību, ka daļa uzņēmēju izvēlējās nepieteikties valsts piedāvātajam atbalstam, jo bija vai nu pamatotas vai ne tik pamatotas bažas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īpašo uzmanību un iespējamām pārbaudēm tiem, kuri saņems valsts atbalstu.
Kā skaidroja Salmiņa, normatīvajos aktos VID ir noteikts pienākums veikt pārbaudes un atmaksāt finansējumu, ja tiek konstatēts, ka līdzekļi nav saņemti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Tomēr nevarētu teikt, ka VID lika akcentu tikai uz atbalsta nosacījumu pārbaudi, norādīja FM pārstāve. Ja uzņēmējs ir iepazinies un izvērtējis regulējumu, kādā var saņemt atbalstu, tad arī nevajadzētu satraukties, ka VID kaut ko aizrādīs, skaidroja Salmiņa.
Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) kritizēja Latvija pieeju, ka šogad no 1.jūlija stājās spēkā regulējums, kas esot palielinājis nodokļus daļai no iedzīvotājiem. Politiķis akcentēja, ka Igaunija un Lietuvā esot īstenota pretēja pieeja, jo no 1.jūlija abās kaimiņvalstīs stājušies spēkā nodokļu atvieglojumi. Valainis aicināja parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzklausīt Latvijas Bankas vai Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu vērtējumu valsts rīcībai šajā jautājumā.
Pēc Valaiņa cita rosinājuma komisija lūgs valsts pārvaldes pārstāvjiem iesniegt informāciju par valsts sniegto atbalstu Covid-19 krīzē reģionālajā griezumā, norādīja Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis (JV).
Kā ziņots, Saeima aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu rosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības iespējamo kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai. Komisija izveidota uz sešiem mēnešiem.