Būvnieki informē, ka balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus.
Kompānijā norāda, ka martā sākti arī gultnes tīrīšanas darbi tilta balsta zonā, papildinot, ka Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi.
Pirmo tilta balstu Daugavā būvēs no baržas - būvnieks "BeReRix" veiks taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas izbūvi vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām izbūvēs masīvplātni, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.
Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdeni atsūknēs, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves uzsāks arī paša balsta izbūvi.
Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.
Kompānijā norāda, ka attālums starp jauno un esošu dzelzceļa tiltu būs robežās no pieciem līdz desmit metriem. Lai nodrošinātu esošā tilta konstrukciju stabilitāti būvniecības laikā, arī šajā "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla daļā "BeReRix" ir uzstādījis monitoringa sistēmu - sensorus, kuri automatizēti 24 stundas diennaktī monitorē esošā tilta galvenās nesošās konstrukcijas un informē par kustībām vai vibrācijām, kas var rasties būvniecības darbu laikā.
Būvniecības darbi netraucēs brīvai kuģu un laivu kustībai Daugavā citu laidumu navigācijas zonās, taču tā tiks ierobežota jaunā tilta balsta izbūves zonā, skaidro būvnieki.
LETA jau vēstīja, ka "Rail Baltica" dzelzceļa tilts pār Daugavu būs aptuveni vienu kilometru garš ar diviem Eiropas standarta sliežu platuma (1435 milimetru) ceļiem. Tiltam paredzēta arī gājēju un velobraucēju kustībai piemērota josla ar vairākām pieejām. Jaunais tilts sāksies pie Lastādijas ielas, šķērsos Daugavu, Zaķusalu, Mazo Daugavu, un beigsies pie Mūkusalas ielas.
"Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība "BeReRix", savukārt būvuzraudzību nodrošina "Egis-Deutsche Bahn". Projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina Eiropas Savienības infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu - Latvijas valsts budžeta līdzekļi.
Jau ziņots, ka pilnsabiedrībā "BeReRix" apvienojušies Beļģijas būvniecības uzņēmums "Besix Group", Latvijas būvnieks "Rere būve" un Itālijas būvnieks "Rizzani de Eccher", lai īstenotu Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.
"Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.