Lestenes baznīcas kokgriezumi, Nikolausa Sēfrensa, jaunākā, meistardarbs, vislabāk raksturo to, ko sevī ietver jēdziens "Kurzemes baroks". Pašlaik unikālais darbs ir restaurācijas procesā, un pamazām atgriezīsies savās mājās – Lestenē. To, cik ilgi ievilksies viss baznīcas interjera atjaunošanas process, paredzēt gan ir grūti.
"Nelaime ir tāda, ka nav iespējams to prognozēt, jo nekāda nacionālā finansējuma tam nav. Ja nākotnē neatradīs valsts finansējumu, tas var vilkties ļoti ilgi. Tas ir viens no monētas nolūkiem – mēģināt iekustināt sabiedrību un likt saprast – ja nu Latvijā ir kaut kas tāds, kur ir vērts naudu tērēt, tad tas ir šeit," skaidro Lancmanis.
Rundāles pils muzeja direktors arī norāda, ka nepieciešamais finansējums nebūt nav liels, piemēram, daļu darba kokgriezumu veidošanā un atjaunošanā veic lietišķās mākslas amatniecības studenti, kas nemaksā gandrīz neko. "Kādā brīdī, protams, būs jāiesaista arī apzeltītāji, bet arī to darīsim maksimāli taupīgi, uztverot šo kā nacionālu problēmu, nevis vietu, kur restauratori pelnās," uzsver Lancmanis.
Portāls Diena.lv gan noskaidroja, ka Lestenes baznīcas restaurācijai pērn pēc Reformu partijas iniciatīvas piešķirti 75 tūkstoši latu, bet šogad šim mērķim atvēlēti vēl 30 tūkstoši eiro.
Pēc Lancmaņa teiktā, Lestenes baznīca ir unikāla ar savu lomu latviešu nacionālajā pašapziņā – atšķirībā no daudzām citām baznīcām, kuras tiek traktētas kā vācu baronu baznīcas, Lestene to vidū ir tautiskākā un latviskākā baznīca. "Viņa ir pieņemta jau pirms kara, iegāja folklorā un nācijas apziņā kā kaut kas skaists un vērtīgs," pauž Rundāles pils muzeja direktors.
Būtisko Lestenes baznīcas lomu Latvijas kā nācijas apziņā izceļ arī viena no baznīcas atjaunošanas fonda valdes loceklēm Sabīne Branta. "Tur ir blakus Lestenes Brāļu kapi, kuros ir apglabāti leģionāri, aptuveni tūkstotis kapa vietu. Arī leģionāriem ir pēcteči, ģimenes. Tādējādi daudzi cilvēki mūsu valstī ir saistīti ar šo vietu, un ne tikai vecākā paaudze. Arī jaunākajai paaudzei vajadzētu sākt par šo vietu domāt ne tikai kā par arhitektūras pieminekli, bet arī kā par svarīgu piemiņas vietu mūsu senčiem," uzsver Branta.
Lai sabiedrībai atgādinātu par pēckara gados izlaupīto kultūras pieminekli, kurā padomju varas laikā brīdi atradās pat graudu kalte, Latvijas Banka 10. decembrī laiž klajā monētu Kurzemes baroks. Monētas aversā redzams akanta lapu vijums, bet reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.
Monētas dizaina autors Laimonis Šēnbergs portālam Diena.lv neslēpj, ka Latvijas kolekcijas monētu dizains ne reizi vien sagādā galvassāpes naudas kaltuvēm, un arī šis nav izņēmums. Smalko detaļu apzeltīšana ne katrai kalvei ir pa spēkam, tomēr rezultāts kā jau barokā pienākas – krāšņs.
(pievienota 5.rindkopa)