Aptaujājot 91 pašvaldību, Pašvaldību savienība noskaidrojusi, ka apkures parāds lielajās pilsētās, neskaitot Ventspili, 2010.gada septembrī bija 14,18 miljoni latu, bet šā gada septembrī - 16,24 miljoni latu, pieaugums ir 14,5%.
Novados apkures parāds gada laikā pieaudzis no 6,61 miljona latu līdz 8,69 miljoniem latu - par 24%.
Valstī kopumā 2010.gada septembrī apkures parāds bija 20,79 miljoni latu, bet šā gada septembrī - 24,93 miljoni latu - par 20% lielāks.
Vienīgi Valmierā apkures parāds gada laikā samazinājies par 14%, savukārt Rēzeknē tas palielinājies par 20%, Rīgā - par 3%, Jelgavā - par 2,6%, Jēkabpilī - par 19%, Daugavpilī - par 57%, Jūrmalā - par 24%.
Salmiņš arī norādīja, ka vidējais parādsaistību apjoms sasniedz pusotra līdz divu mēnešu maksājumu apjomu. Mājsaimniecību budžetos maksa par siltumenerģiju ziemas mēnešos veido 80% no visiem komunālajiem maksājumiem. Uzkrātie parādi un to apjoma pieaugums apdraud visu iedzīvotāju tiesības saņemt garantētus pakalpojumus un sākt nākamo apkures sezonu.
Salmiņš paziņoja, ka viņš nesauks apkures parāda summas, turklāt viņš pieļāva, ka reālais parāda apjoms ir lielāks, jo namu apsaimniekotāji liek lietā visas naudas rezerves, lai samazinātu parāda apjomu pirms apkures sezonas sākuma.
Savukārt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis informēja Pašvaldību savienības Tehnisko problēmu komiteju, ka šā gada septembrī kopējais apkures parāds ir 26 miljoni latu, no šīs summas lielo pilsētu apkures parāds ir 19 miljoni latu.
Tehnisko problēmu komitejas sēdē tika runāts arī par mazajām lauku katlu mājām, kuru jauda parasti ir 1,5 megavati. Izrādās, ka to rekonstrukcija nevar pretendēt uz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, jo Ekonomikas ministrijas konkursā var pieteikt tikai tādu siltuma ražotņu rekonstrukcijas projektus, kuru jauda ir vismaz trīs megavati.
Pēc sēdes dalībnieku domām, tāds stāvoklis radies tāpēc, ka savu darbību savulaik nespēja saskaņot trīs ministrijas - Ekonomikas ministrija, Vides ministrija un Zemkopības ministrija. ZM, piemēram, nevēlējās atteikties no siltumapgādes problēmu risināšanas laukos, bet tās izsludinātajos konkursos pašvaldība varēja pretendēt uz 140 000 latiem, ko varēja izmantot infrastruktūras sakārtošanu - ēku siltināšanai un rekonstrukcijai, ceļu remontam, teritorijas labiekārtošanai. Rezultātā mazās katlumājas, kuras laukos apsilda daudzdzīvokļu mājas, paliek nerekonstruētas.