Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Gadiem neredz klienta saikni ar sankcijām pakļautu oligarhu

Jau pirms sešiem gadiem, uzreiz pēc Krimas aneksijas, ASV noteica sankcijas virknei Kremlim pietuvinātu personu, arī oligarham Jurijam Kovaļčukam, kurš faktiski kontrolē Krievijas televīzijas Pirmo kanālu. Latvijas Swedbank vienmēr ir apgalvojusi, ka respektējot starptautisko sankciju nosacījumus, taču šajā gadījumā pagāja vairāk nekā četri gadi, līdz kredītiestāde šo faktu pamanīja saistībā ar Pirmā kanāla satura retranslētāju Latvijā – SIA Baltijas Mediju alianse. Kā tas bija iespējams, par to Swedbank vadība klusē.

Valsts drošības dienests nule kā sācis pārbaudi par 4,8 miljonu ASV dolāru transakcijām a/s Swedbank, kas, iespējams, veiktas, pārkāpjot starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas.
 

Sankciju saraksti

2014. gada 20. martā dažas stundas pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma lēmumu par anektētās Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā, toreizējais ASV prezidents Baraks Obama nāca klajā ar paziņojumu, kurā cita starpā norādīts, ka ASV paplašinās sankcijas pret Krievijas oficiālajām amatpersonām. Pēc šī paziņojuma ASV Finanšu ministrija publicēja jaunu sankciju sarakstu, kurā bija iekļauti divi desmiti Krievijas oficiālo amatpersonu un arī Kremlim pietuvinātu uzņēmēju. Viņu vidū bija arī sankciju sarakstā iekļautās Bank Rossija direktoru padomes priekšsēdētājs Jurijs Kovaļčuks, kuram saskaņā ar publiskotajām ziņām piederēja aptuveni 40% šīs bankas akciju.

Ne 2014. gadā, ne arī nākamajos gados medijiem un līdz ar to arī sabiedrībai nebija nekāds noslēpums, ka starptautiskajām sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs nav tikai baņķieris vien un ka viņš kontrolē arī virkni citu nozīmīgu uzņēmumu, tostarp ir ar ievērojamu ietekmi Krievijas mediju jomā.

2008. gadā Krievijā tika izveidota kompānija Nacionaļnaja Media Gruppa, kurā tika apvienoti Kovaļčuka Bank Rossija un vairāku citu uzņēmēju aktīvi. Jau tolaik Kovaļčuks tika minēts kā viens no Nacionaļnaja Media Gruppa patiesajiem labuma guvējiem, un jau toreiz viņš tika dēvēts par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātu cilvēku.

Arī nākamajos gados Kovaļčuka saistība ar šo kompāniju, kura kontrolēja un kontrolē tādus Krievijas televīzijas kanālus kā Pirmais kanāls un REN TV, bija vispārzināma. 2014. gadā, kad pēc Krimas aneksijas pret oligarhu tika noteiktas arī Eiropas Savienības (ES) sankcijas, ES oficiāli paziņoja, ka Nacionaļnaja Media Gruppa kontrolētie kanāli aktīvi īsteno Krievijas valdības politiku Ukrainas destabilizācijā.

Taču vismaz Latvijā bija struktūras, kas šo saistību saskatīt nevēlējās vai nespēja, proti, līdz ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi tā bija arī Latvijas Swedbank, kura vairākus gadus pēc sankciju noteikšanas bez kādām ierunām ir apkalpojusi Pirmā kanāla retranslētāju Latvijā un Nacionaļnaja Media Gruppa faktisko partneri – pašmāju uzņēmējam Oļegam Solodovam un Krievijas pilsonim Aleksejam Pļasunovam piederošo SIA Baltijas Mediju alianse.


Pamana pēc kratīšanām

Kad šā gada pavasarī tika pabeigta starptautiskā juridiskā biroja Clifford Chance neatkarīgā izmeklēšana saistībā ar Zviedrijas Swedbank un tās Baltijas valstu meitasbanku iesaisti netīrās naudas transakcijās, tās gala ziņojumā cita starpā bija aprakstīta arī Swedbank gandrīz vai noziedzīgā nevērība pret apšaubāmu klientu pārbaudi. Izmeklēšanas ziņojumā bija norādīts, ka pat situācijās, kad bankai bijuši automatizēti rīki, lai monitorētu klientu veiktos maksājumus un fiksētu personas, uz kurām attiecināmas starptautiskās sankcijas, Swedbank nemaz nav centusies tos ieviest. Turklāt saistībā ar šīm apšaubāmajām darbībām slēdzienā minētas tieši meitasbankas Baltijas valstīs.

"Lai gan Swedbank ieviesa automatizētu maksājumu skrīninga sistēmu (ProScan) 2009. gadā, šīs sistēmas izmantošana netika vienādi ieviesta visā Swedbank un tās Baltijas meitasbankās. Piemēram, ProScan netika ieviesta Baltijas meitasbankās līdz 2017. gadam," slēdzienā minējis starptautiskais juridiskais birojs. 
Kāds darbinieks intervijā, kas tikusi veikta kā daļa no izmeklēšanas, ir aprakstījis reālo situāciju: pirms ProScan novēlotās ieviešanas Baltijas meitasbankas, arī Latvijas Swedbank, ir paļāvušās uz manuālu risinājumu, kurā tika izmantota Excel programmas datu lapa un tā sauktā non-STP sistēma sankciju skrīningam. Faktiski šī sistēma bijusi manuāla datu ievadīšana un salīdzināšana: "To darbinieks raksturoja kā primitīvu, jo tā lielākoties bija balstīta uz manuālu datu ievadīšanu Excel datu lapā un automātiski nelejuplādēja OFAC [ASV sankciju] saraksta atjauninājumus." Citas Dienas aptaujātās bankas šādu situāciju raksturo īsi – uzprasīšanās uz lielām nepatikšanām.

Atklāts joprojām ir jautājums, vai tikai ar datu neievadīšanu Excel datu lapā vien ir izskaidrojams tas, ka Latvijas Swedbank vairākus gadus nepamanīja, ka tā apkalpo starptautisko sankciju sarakstā iekļauta krievu oligarha faktisku partnerkompāniju, kas no ar oligarhu saistīta uzņēmuma iegādājas Krievijas mediju saturu, ko pēc tam retranslē Latvijā.

ASV un ES sankciju saraksti bija publiski pieejami, un to, ka Kovaļčuka aktīvos līdz ar Bank Rossija, Sogaz, STS Media un Tele2 Rossija ietilpst arī Nacionaļnaja Media Gruppa, regulāri pieminēja gan Krievijas, gan Rietumu mediji. Arī savu saistību ar Pirmo kanālu un tā satura iegādi SIA Baltijas Mediju alianse un tās meitasuzņēmums – SIA Pirmais Baltijas kanāls – nekad nebija slēpuši.

Tomēr līdz pat 2018. gadam, kā Dienai tagad apliecina uzņēmumā, šī saistība Swedbank nebija radījusi nekādus iebildumus vai neatbildētus jautājumus sistēmas Zini savu klientu ietvaros. 

Tikai aptuveni četrus gadus pēc sankciju noteikšanas Kovaļčukam un divus gadus pēc tam, kad Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija Swedbank par pārkāpumiem uzlika 1,36 miljonus eiro lielu sodanaudu, šī saistība beidzot tika pamanīta.


Beidzot sarauj saites

Swedbank neatklāj, kā un kāpēc notikusi šķiršanās, oficiālus komentārus nesniedz arī uzņēmums, taču neoficiāli Dienai zināms, ka nekādi skaidrojumi Baltijas Mediju aliansei nav sniegti – vienkārši paziņots par konta slēgšanu un sadarbības pārtraukšanu. Tiesa, arī pēc šī principiālā soļa Swedbank nav iebildusi pret to, ka Baltijas Mediju alianse no sava konta citā bankā pārskaita ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem uz viņu norēķinu kontiem Swedbank.

Šajā ziņā nekas nemainījās arī pēc tam, kad 2019. gada novembra beigās pat Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pamanīja sankciju sarakstā iekļautā krievu oligarha ietekmi Nacionaļnaja Media Gruppa, atzina viņu par patieso labuma guvēju šajā kompānijā un pieņēma lēmumu par deviņu viņa tieši vai netieši kontrolētu TV kanālu bloķēšanu.

Swedbank arī ar to bija par maz, un kredītiestāde īsti principiāla kļuva tikai pēc tam, kad Valsts drošības dienests sadarbībā ar Igaunijas Drošības policiju Kaitsepolitsei ne tikai sāka kriminālprocesu saistībā ar iespējamu starptautisko sankciju pārkāpšanu, bet arī veica virkni skaļu rezonansi ieguvušu kratīšanu ar Baltijas Mediju aliansi un tās īpašniekiem saistītos objektos.

Tikai šajā brīdī Swedbank nolēma pilnībā saraut saites ar sankcijām pakļautā Krievijas oligarha vietējiem partneriem, turklāt izdarīja to īpatnā veidā – februāra algas vietā savos privātajos norēķinu kontos Swedbank uzņēmuma Baltijas Mediju alianses darbinieki saņēma paziņojumus, ka pārskaitījums nav veikts.
 

VDD sāk pārbaudi

Ņemot vērā, ka kredītiestādēm Latvijā nav tiesību sniegt komentārus par saviem esošajiem un arī bijušajiem klientiem, Diena saziņā ar Swedbank īpaši uzsvēra, ka jautājumi tiek uzdoti nevis par tiem, bet gan par bankas informācijas iegūšanas un apstrādes sistēmu, lai izvairītos no sankcijās iekļautu personu apkalpošanas. Taču ne Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ne arī bankas preses pārstāvji nevēlējās atklāt ne to, kad tā beidzot pamanījusi Kovaļčuka iekļaušanu sankciju sarakstā, ne pat to, kā tieši kredītiestāde tagad vispār rīkojas, lai sekotu aktuālajai informācijai par personām, pret kurām noteiktas starptautiskas sankcijas.

Zviedrijas Swedbank gan pēc tai graujošās informācijas par līdzdalību netīrās naudas miljardu atmazgāšanā ir paziņojusi, ka pāršķir jaunu lappusi savā darbībā un cita starpā realizējot 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas kļūšot par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem. 
Taču arī pēc atkārtotiem Dienas lūgumiem Swedbank nevēlējās šo programmu atklāt, un no tās sniegtajām izvairīgajām atbildēm skaidrs kļuva tikai tas, ka izšķirīga bankai ir nevis kāda klienta iekļaušana sankciju sarakstā, bet tas, vai klienta vārds šai sakarā parādās publiskajā telpā.

"Swedbank ir zemu risku banka, kas ļoti rūpīgi izturas pret savu un klientu reputāciju. Kredītiestāžu likums mums neļauj komentēt savas attiecības ar klientiem. Swedbank pati analizē klienta iesniegto, kā arī citu pieejamo informāciju, lai konstatētu un pārvaldītu iespējamos ar sadarbību saistītos riskus. Tomēr, ja kāda klienta vārds parādās publiskā telpā saistībā ar kāda īpašnieka vai amatpersonas iekļaušanu kādā no sankciju sarakstiem, mēs reaģēsim un, visticamāk, ierobežosim vai pārtrauksim sadarbību. Latvijā banku nozarē darbojas dažāda riska līmeņa bankas vai maksājumu pakalpojumu iestādes, kas nozīmē, ka augstāka riska darījumus ir gatavi apkalpot attiecīga profila uzņēmumi," – tas ir viss, ko Swedbank vēlējās atbildēt uz Dienas jautājumiem.

Vai šāda attieksme palīdzēs Swedbank izvairīties no nepatikšanām turpmāk? Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets oficiālā dokumentā Dienu informē, ka dienestā nule ir sākta pārbaude par 4,8 miljonu ASV dolāru transakcijām a/s Swedbank, kas, iespējams, veiktas, pārkāpjot starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas. 

Top komentāri

Nja
N
Izlasot virsrakstu nodomāju, ka raksts ir par Dienu, - "Gadiem neredz klienta saikni ar sankcijām pakļautu oligarhu".
Janis Pipars
Kāpēc šis raksts ir bezmaksas lasāms pilnā garumā, bet citi, piemēram, par Covid tēmu ir par maksu? Diena, kas par lietu???
plikās irsas
p
naudas moikas iet uz galu, kontrabasu arī sāk uzpasēt, kaut kā par traku bija aizgājis, ko ta tagad darīs? būs jāsāk godīgs darbs strādāt, bet, oi, kā negribas
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atvieglo atlaišanas kārtību(12)

​Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Darba likumā, paredzot izslēgt normu, ka darbiniekus ar invaliditāti nevar atlaist. Proti, runa ir par 109. pantu, kas nosaka: "Darba de...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas