Pārmet neiedziļināšanos
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem divās lielākajās Latgales pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē – 2018. gada sākumā latviešu bija mazāk nekā puse. Daugavpilī – 19,9%, Rēzeknē – 46,7%. Abu šo pilsētu vadītāji apgalvo, ka bērnudārzu rindu problēma pie viņiem neesot aktuāla.
Patlaban Daugavpils pašvaldībā strādā 27 pirmsskolas izglītības iestādes. Pirmsskolas izglītības programmu īsteno arī divās skolās. Mācības latviešu valodā notiek piecās PII, bet 17 mazākumtautību PII ir atsevišķas grupas, kurās izglītības programmu īsteno latviešu valodā. Kopumā tādas esot 50. Pārējās grupās mācību process notiek bilingvāli.
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (Saskaņa) Dienai stāsta, ka šobrīd rindā uz PII esot aptuveni 30 bērnu, turklāt lielākā daļa no viņiem gaidot vietu bērnudārzā, kurā mācības tiek apgūtas pārsvarā krievu valodā. Viņš pauž, ka daži politiķi uzskata, ka Rīgas problēmas var attiecināt uz visu Latviju, lai arī tā nav. "Rīga nav visa Latvija. (..) Kāpēc viņi pēkšņi ir izdomājuši, ka tas, kas der Rīgai, derēs reģioniem? Ne viņi ir atbraukuši un painteresējušies, ne zina, kāda šeit ir reālā situācija [ar rindām bērnudārzos]," sašutis ir Elksniņš.
Viņš uzsver, ka Daugavpilī pašlaik nav liela pieprasījuma pēc mācībām latviešu valodā, tāpēc viņam arī nav saprotams, kā pašvaldība varēs garantēt mācības PII tam, iespējams, vienam bērnam, kura vecāki to būs pieprasījuši. Tas būs jāgarantē, ja tiks apstiprināti likuma grozījumi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 7. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Gita
Gogalis
Kripons