Pedagogi drīkst strādāt izglītības iestādē, ja prot latviešu valodu vismaz C1 līmenī (augstākais ir C2). Šobrīd Saeimā tiek skatīti likuma grozījumi, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums pārliecināties par pedagogu valodas prasmju atbilstību šīm prasībām, kā arī panākt, ka pedagogi ar skolēniem un savstarpējā saziņā lieto valsts valodu. Valsts valodas centrs (VVC) regulāri veic pārbaudes, lai kontrolētu šo prasību izpildi. Šogad akcents tiks likts uz pirmsskolām.
Izvērtē dažādu priekšmetu skolotājus
Stipra valsts valodas vide izglītībā nav atsevišķu iestāžu, bet kopēja prioritāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja VVC direktore Inese Muhka, piebilstot, ka VVC tajā visā nav tas lielākais pienesums, proti, tā uzdevums ir valodas lietojuma faktiskā kontrole.
Pārbaudes izglītības iestādēs notiek uz sūdzību (tās parasti tiešām ir pamatotas) vai iesnieguma pamata, kā arī plānveidā – saskaņā ar centra grafiku un sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD). VVC statistika liecina, ka no 2022. līdz 2025. gadam konstatēti 405 pedagogi, kuru valodas prasmes neatbilst prasībām. Pērn pārbaudītas 47 (2024. gadā – 13) izglītības iestādes un kopumā 2734 (559) pedagogi, no tiem 98 (36) neprata latviski C1 līmenī. Tas nozīmē, ka viņi tika atstādināti no pienākumu veikšanas. Ja šie pedagogi trīs mēnešu laikā nenokārtoja valodas pārbaudījumu vajadzīgajā līmenī, tad ar viņiem darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas. I. Muhka uzskata, ka pārbaudes ir devušas rezultātus, jo 2024. gadā pārkāpumi sastādīja 6,4%, pērn – vien 3,58%. Viņa pieļāva, ka šobrīd to pedagogu, kuri neprot valsts valodu C1 līmenī, skaits ir "salīdzinoši mazs" pretstatā situācijai 2022. gadā.
Tas, ko nācies secināt – visaptverošas pārbaudes ir liels birokrātiskais slogs ne tikai VVC, bet arī skolām, jo tās jāsalāgo gan ar mācību procesu, gan ņemot vērā konkrēto pedagogu darba specifiku. Tāpat būtiski ir izvēlēties skolotājus, lai nediskriminētu nevienu, līdz ar to VVC redzeslokā nonāk arī tie, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, un tie, kuriem šīs prasmes ir pietiekamas. Tas radījis sabiedrības neizpratni, bet tā nākas darīt, jo VVC rīcībā nav neviena reģistra, kur būtu norādīta pedagogu tautība (un tā ne vienmēr liecina par valsts valodas zināšanām). Nav arī informācijas, kas ļautu atlasīt pārbaudāmos pēc izglītības – tāpēc tiek izvēlēti gan latviešu valodas, gan ģeogrāfijas, gan fizikas un citu priekšmetu skolotāji. Un vēl – tā kā pārbaudes dati netiek uzkrāti, tad skolotājs, mainot izglītības iestādes, var vēlreiz iekļūt pārbaudāmo sarakstā. Taču tādā gadījumā vajag informēt VVC, ka tas jau vienreiz ir ticis izdarīts.
Jāpanāk direktoru ieinteresētība
I. Muhka uzsvēra, ka šobrīd visaptverošu pārbaužu efektivitāte mazinās, ņemot vērā to līdzekļu apjomu, kas tām tiek tērēti. Tāpēc tām turpmāk vajadzētu būt riska analīzē balstītām. Tas nenozīmē, ka VVC mazāk kontrolēs, taču lielāku uzmanību pievērsīs jomām, kam līdz šim tā veltīta mazāk, un dos priekšroku procesu kvalitātei, nevis kvantitātei. Šogad fokusā būs pirmsskolas izglītības iestādes, jo ir svarīgi veidot vienotu valodas vidi jau no pirmā izglītības posma. Tas, ka pirmsskolās šajā ziņā ir problēmas, liecina sūdzības, kas nonāk VVC.
I. Muhkas ieskatā labs risinājums ir vienotās skolas ietvaros veiktie apmeklējumi (sadarbībā ar citām institūcijām), jo tie dod iespēju pārliecināties par latviešu valodas lietojumu ne tikai mācību procesā, bet arī skolas vidē un tiem nav "inspicēšanas piesitiena". Tāds formāts VVC ļauj būt ne vairs sodu instancei, bet vairāk virzīties uz prevenciju un atbalsta pasākumiem.
Būtiski ir panākt iestāžu direktoru personīgo ieinteresētību un kompetences celšanu valodas vides stiprināšanā. Tur, kur tai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, situācija ir krietni labāka nekā tur, kur motivācija ir zema. "Tas nenozīmē, ka direktori būtu jāsoda, taču atbildība ir jāuzņemas par to, kādi pedagogi strādā viņu vadītājā iestādē. Es saprotu, kādas ir reālās iespējas atrast labus skolotājus, taču tas nenozīmē, ka viņu nav, tāpēc svarīgi veidot iestādes vidi tādu, kas ir pievilcīga jaunajiem speciālistiem. Lai nebūtu tā, ka viņi aiziet, jo tā valodas vide nav pievilcīga," uzsvēra I. Muhka. Tāpat jādomā par to, kāda tā ir ārpus stundām, starpbrīžos un pasākumos.
Pēkšņa slimība un citi "risinājumi"
Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta vecākā eksperte Aija Krečko skaidroja, ka šobrīd iezīmējas pārmaiņas skolotāju sastāvā – agrāk bijušajās mazākumtautību skolās lielākoties strādāja tie, kuriem dzimtā valoda ir krievu, tagad vairāk ienāk tieši latviešu valodas nesēji (32%) un tādi, kuri brīvi (dzimtās valodas līmenī) pārvalda latviešu valodu (18%), kā arī tie, kuri to prot augstā līmenī (46%). Tikai 3% atzīst, ka prasmes vēl jāuzlabo. To izdarīt atstādinātajiem pedagogiem ir iespējams, apmeklējot kursus, pēc kuru pabeigšanas var kārtot pārbaudījumu. Ja tas sekmīgi tiek izdarīts, var atgriezties darbā skolā. A. Krečko atzina, ka svarīga ir attieksme gan skolotāju kolektīvā, gan no vecāku puses.
IKVD Uzraudzības departamenta direktors Maksims Platonovs akcentēja to, cik svarīgi ir tālākie soļi pēc tam, kad konstatēti pārkāpumi. Viņa vārdiem sakot – par to, kā dienests ikdienā strādā ar šiem cilvēkiem, varētu uzrakstīt romānu. Nereti jāsaskaras ar to, ka viņi pēkšņi un ilgstoši saslimst (atbrīvot var tad, ja tas pārsniedz sešus mēnešus), izglītības iestādēm ir arī citi "interesanti risinājumi". Dienests seko līdzi tam, vai iestādes vadītājs atstādina šo darbinieku un vai atstādinātais nokārto pārbaudījumu, lai varētu atgriezties darbā. Ir pedagogi, kuriem to izdodas izdarīt pēc vairākiem piegājieniem, un tas ir apsveicami, ka cilvēks mērķtiecīgi pie tā piestrādā, nevis uzreiz met plinti krūmos. No VVC minētajiem 405 pedagogiem, kuri tika atstādināti, 60 jau ir nolikuši latviešu valodas eksāmenu.
Tiek arī kontrolēts, vai cilvēks, kurš ir bijis atstādināts un pēc tam nomainījis izglītības iestādi, ir tiesīgs to darīt. Šķistu jau, ka ir pašsaprotami, ka skolas direktors pārliecinās par jaunā kolēģa valodas prasmi, taču, kā pieredze rāda, tā visur nenotiek.
Vaicāts, vai, piemēram, angļu valodas skolotājs, kurš pēc tautības ir īrs un neprot latviešu valodu C1 līmenī, arī jāatstādina no darba, M. Platonovs atbildēja, ka latviešu valodu var neprast Ukrainas civiliedzīvotājs, kā arī gadījumos, ja šis cilvēks māca tikai svešvalodu, bet citos skolas darba procesa (tostarp klases audzināšanā) nepiedalās. Tā kā to ir grūti izdarīt, diez vai šādam skolotājam būtu jāstrādā skolā. Svarīgi arī, lai šiem ārzemniekiem būtu atbilstoša pedagoģiskā izglītība.