"Šogad cenas ir nedaudz samazinājušās, un paredzam, ka tās turpinās nedaudz sarukt arī nākamgad, ja izmaksu pozīcijas īpaši nemainīsies. Protams, ja naftas cenas un ASV dolāra vērtība pieaugs, tad šīs prognozes nepiepildīsies. Cenas nosaka tirgus, nevis mēs. Mūsdienās cilvēki izvēlas lētāko lidojuma piedāvājumu, kuru viņiem piedāvā kāda biļešu iegādes sistēma. Lojalitāte kādai aviokompānijai vairs teju nepastāv attiecībā uz ekonomisko klasi. Biznesa klasē šajā ziņā situācija ir nedaudz labāka. Tāda pati situācija ir arī citās aviokompānijās. Mums ir jāpielāgojas pieprasījumam," klāstīja Gauss.
Taujāts, kā vērtē iniciatīvu vākt parakstus, lai aviokompānijas nevarētu pārdot vairāk biļešu, nekā ir vietu lidmašīnā, viņš atzīmēja, ka airBaltic nav no tām lidsabiedrībām, kurām tā būtu liela problēma.
"Jā, arī mēs pārdodam vairāk biļešu, nekā sēdvietu, bet salīdzinoši gadījumu skaits, kad kādam pasažierim tā dēļ lūdzam mainīt lidojumu plānus, ir niecīgs. Šādi gadījumi, protams, piesaista lielu mediju un sabiedrības uzmanību. Esam izstrādājuši labu kompensāciju sistēmu, tāpēc šobrīd cilvēku sūdzību par lidojumu plānu maiņu piespiedu kārtā ir ļoti, ļoti maz. Pirmām kārtām, ja ir radusies šāda situācija, tad vispirms lūdzam pasažieriem, vai kāds brīvprātīgi ir ar mieru mainīt lidojumu par attiecīgu kompensāciju. Tā kā lielākoties veicam salīdzinoši īsus lidojumus, gandrīz vienmēr nav problēmu atrast brīvprātīgos," stāstīja airBaltic vadītājs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka dažkārt tiek jaukti gadījumi, kad lidojums ir pārpildīts un kad lidojums tehnisku problēmu dēļ tiek atcelts. "Par to tiek maksāta standarta kompensācija, un par šādiem gadījumiem cilvēki parasti ir ļoti neapmierināti. Pats esmu saskāries ar šādu plānu maiņu piespiedu kārtā, turklāt šogad vairāk nekā citus gadus. Pieļauju, ka tas saistīts ar tirgus izaugsmi - tā kā tiek pārvadāts arvien vairāk pasažieru, proporcionāli pieaug arī šādu gadījumu skaits. Iemesli lidojumu atcelšanai var būt ļoti dažādi. Piemēram, ja Sicīlijā ir vulkāna izvirdums, tad maršruts var tikt novirzīts uz Itālijas vidieni, attiecīgi lidmašīna neatlido uz Rīgu un nav ar ko lidot uz Tallinu. Mēs cenšamies darīt, ko varam, bet no neērtībām ne vienmēr izdodas izvairīties. Tie var būt gan tehniski iemesli, gan slikti laikapstākļi u.tml.," skaidroja Gauss.
Tāpat viņš pastāstīja, ka, pārdodot vairāk biļešu, nekā ir sēdvietu, aviokompānijas nodrošina klientiem elastību. "Cilvēki var iegādāties biļetes biznesa klasē, bet viņiem nav mūs jābrīdina, ka viņi neieradīsies uz lidojumu. Ir zināms procents biļešu pircēju, kas neierodas uz lidojumu. Tāpat ir matemātiski aprēķini par to, cik liela ir varbūtība, ka pasažieris ieradīsies. Biznesa klases biļešu cena ir diezgan augsta, kura mums ir jāatgriež, ja pasažieris tomēr nav lidojis. Aviokompānijai šī vieta ir jāsaglabā līdz pat lidojuma reģistrācijas beigām, un tā nevar piedāvāt iegādāties biļeti pusstundu pirms lidojuma. (..) Piemēram, daudzi cilvēki iegādājas divas biļetes - vienu rīta un otru pēcpusdienas lidojumam biznesa klasē, jo viņi vēl nezina, ar kuru lidos. Samaksā par abiem, izmanto vienu, bet par otru nauda tiek atgriezta. Tā ir priekšrocība ceļotājiem, bet trūkums aviokompānijai, jo tai jāsaglabā rezervētas sēdvietas abos lidojumos. Domāju, ka pasažieri būtu neapmierināti, ja nebūtu iespējas atgriezt biļeti, par to saņemot atpakaļ naudu. Tas tomēr rada zināmu elastību," klāstīja nacionālās aviokompānijas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, kopumā uz lidojumiem neierodas vidēji 4-6% pasažieru, bet nav tā, ka lielākoties tie būtu biznesa klases pasažieri. Parasti tie ir pasažieri, kuri ir iegādājušies biļetes par ļoti zemu cenu.
airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam airBaltic piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.
Uzņēmums 2016.gadā nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.
Paldies Šleseram par Rynair
Dina
Kurts