Gāzes balons joprojām caurs

Par to runāts jau sen, un tomēr, kaut atlikuši vien daži mēneši līdz nākamajai nospraustajai finiša taisnei, atklājas, ka sistēma joprojām nav gatava pārejai. Ekonomikas ministrija (EM) trūkumus nesaskata, sašutumu pauž tikai uzņēmumi, kam būs jānodrošina jaunie gāzes baloni.Zem sitienaUzņēmuma Virāža-A direktors un Latvijas Gāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Konstantīns Adamovičs Dienai skaidro, ka līdz galam neskaidrā situācija uzņēmumus, kam jānodrošina pāreja, liek zem sitiena. "Kaut gan noteikumiem jāstājas spēkā jau 1.janvārī, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) tikai 15.janvārī sola izdot jaunos gāzes balonu marķēšanas standartus. Bet kā gan es varu pasūtīt balonus, ja tie nav gatavi jau tagad?"Adamovičs norāda, ka tirgus patlaban ir ļoti nesakārtots. Nozarē darbojas apmēram 20% nelegālo komersantu, kas legālajiem uzņēmumiem pāreju padara apgrūtinošu. "Vispirms būtu jāsamazina pelēkā zona, taču nav skaidrs, kā un vai vispār viņi to darīs. Man ir 150 tirdzniecības vietas, visas legālas, un ir skaidrs, ka viņi mēģinās tikt galā ar mums. PTAC taču nevar ieiet katrā privātmājā, lai pārbaudītu iespējamos nelegālos tirgotājus," min Adamovičs un piebilst, ka pāreja uz jauniem gāzes baloniem uzņēmējiem prasa lielus ieguldījumus un, visticamāk, tas nozīmēs arī daudzu pāreju pelēkajā zonā. Lai nomainītu balonus, uzņēmumam nāksies ieguldīt līdz 400 000 eiro. "Valsts nekādu finansiālu atbalstu nesniegs. Mēs divus gadus sitāmies, lai kaut ko dabūtu vismaz no ES fondiem, jo galu galā tas viss tiek darīts, lai pielāgotos ES standartiem. Kāpēc tad ES tam nedod naudu? Valsts saka, ka tās ir mūsu problēmas, kas mums arī jāatrisina," neizpratni neslēpj Adamovičs.Izlīdzinās konkurenceEkonomikas ministrijas Atbilstības novērtēšanas nodaļas vadītājs Edijs Šaicāns nenoliedz, ka valsts finansiālais atbalsts pārejai netiek plānots. Uzņēmumiem pašiem būs jācīnās par saviem klientiem: "Lai nodrošinātu tirgus daļu, komersantiem pašiem jāatrod vispareizākie risinājumi, kā klientiem sniegt savu piedāvājumu. Izcīnīt tirgus daļu ir viņu interesēs. Ja uzņēmums uzliks augstu cenu par jaunajiem baloniem, cilvēks atradīs tādu komersantu, kurš piedāvās lētāk." Šaicāns uzskata, ka uzņēmumi pat varētu par velti piedāvāt gāzes balonus, lai nodrošinātu sev vairāk klientu.Šādu iespējamo rīcības modeli noraida Latvijas propāna gāze, kas ir lielākais tirgus spēlētājs Latvijā. Tā pārstāvis Aleksejs Margēvičs uzsver, ka pāreja uzņēmumam izmaksās ļoti dārgi – apmēram divus miljonus eiro. Uzņēmums par jaunajiem baloniem prasīs samaksu, pagaidām gan vēl nav izlemts – kādu. Cena varētu svārstīties robežās starp 30 un 50 eiro atkarībā no tilpuma. Uz EM minēto piebildi, ka uzņēmumi varētu balonus dot par velti, Margēvičs atbild strupi: "Tad lai viņi paši arī dod par velti. Ja mēs būtu droši un pārliecināti, ka mūsu baloni tik tiešām nenonāks līdz citiem tirgotājiem, mēs varētu arī neprasīt samaksu. Bet valstij jau nav izstrādāta sistēma, kas garantētu, ka mūsu baloni ir aizsargāti."Arī Margēvičs uzsver, ka pirms jaunās sistēmas stāšanās spēkā būtu jāveic nopietna cīņa ar nelegālajiem tirgus spēlētājiem. Turklāt balonu aprites kārtības noteikumi vēl nav pieņemti. "Līdz nākamā gada sākumam atlicis vien nedaudz, un noteikumus neviens nesteidz pieņemt. Tas nozīmē, ka mums tagad jāiegulda šie miljoni, līdz galam nezinot, vai tam vispār ir jēga. Turklāt mēs nezinām, cik nopietni tam visam grasās pievērsties PTAC. Nomainīt balonus ir viena lieta, bet cīņa ar nelegālajiem tirgotājiem – cita."Palīdzēs reģistrsEM pārstāvis Šaicāns norāda, ka cīnīties ar nelegālajiem komersantiem ir grūti. Lai situāciju uzlabotu, no nākamā gada tam tikšot piesaistīts arī Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija. Liela artava sistēmas sakārtošanā būšot arī komersantu publiskais reģistrs. Ministrijā uzskata, ka tieši tas varētu mazināt pelēko tirgu, jo, ieejot PTAC mājaslapā internetā, interesenti varēs iepazīties ar tām gāzes tirdzniecības vietām, kas ir oficiāli reģistrētas. Jaunā prasība jāievieš, lai palielinātu patērētāju drošību, jo vecajiem gāzes baloniem ir nedrošs reduktors. Bieži vien tas netiek kārtīgi aizskrūvēts vai tiek atstāts bez aizsarga, tāpēc rodas eksplozijas risks. Gāzes asociāciju pārstāvji gan uzsver – sprādziena risku rada nevis baloni, bet gan bojātas šļūtenes un patvaļīgas iedzīvotāju darbības ar iekārtām.sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā