Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūrai LETA teica, ka Elksniņa iesniegums ir saņemts un par tā tālāko virzību tiek lemts.
Elksniņš nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai ar lūgumu sākt pārbaudi par valsts aizsardzībai atvēlēto 250 miljonu eiro izlietojumu Latvijas armijas mehanizācijas projektam, cita starpā iegādājoties pagājušā gadsimta ražojuma 123 lietotus bruņutransportierus.
"Ir acīmredzama noziedzīga nolaidība un izšķērdēšana, atsakoties no jauna bruņojuma iegādes, pretēji, piemēram, Igaunijas un Lietuvas lemtajam, un tā vietā iepērkot Lielbritānijā norakstītu tehniku. Lēmums savā būtībā ir nepareizs, jo padarījis absolūti neefektīvu valsts aizsardzības spēju īstenošanu mūsdienu apstākļos," iesniegumā uzsver Elksniņš.
Turklāt nosacījumi par bruņutransportieru piegādi ir Latvijai nelabvēlīgi. Rodas sajūta, ka Latvijas aizsardzības ministri patiesībā ir aizsardzības ministri Lielbritānijā. Sākot ar tehnisko apkopi un beidzot ar bruņutransportieru piegādi ar Lielbritānijas kuģiem, neviens Latvijas uzņēmums projektā līdz šim nav bijis iesaistīts. Šobrīd nav arī nekādu garantiju, ka iedalītie līdzekļi tiks iepludināti Latvijas tautsaimniecībā. "Nav ne jausmas, kurš šo sarakstu ir veidojis, bet par aizsardzības budžeta līdzekļiem cīnās uzņēmumi LDz Ritošā sastāva serviss, Rīgas kuģu būvētava, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, AutoKada, Milrem Latvija un Recro, norāda deputāts.
Tāpat pastāv arī jautājums par korupciju pašā Aizsardzības ministrijā, atsevišķu uzņēmumu lobēšanā komunikācijā ar Lielbritānijas uzņēmumu BAE Systems Global Combat Systems Limited un iedalīto līdzekļu izlietojumu Latvijas armijas mehanizācijas projekta ietvaros, pauž Elksniņš.
Jau ziņots, ka 2014.gada septembrī tika noslēgts starpvaldību pirkuma līgums par Lielbritānijas bruņoto spēku lietošanā esošo 123 tehnikas vienību iegādi. Bruņutehniku bruņotie spēki saņems laikā no 2016. līdz 2020.gadam.
Iepirkumā ietilpst pieci bruņutehnikas modeļi. Latvija iegādāsies kaujas vadības nodrošināšanas bruņutransportierus, kuri aprīkoti ar kaujas vadības sistēmu un 7,62 milimetru ložmetēju lokālajai aizsardzībai, kā arī izlūkošanas kaujas mašīnas, kas bruņotas ar 30 milimetru lielgabalu pretinieka bruņutehnikas, ieskaitot vieglo tanku, satriekšanai attālumā līdz 1500 metriem.
Tāpat tiek pirkti arī bruņutransportieri, kuri aprīkoti ar 7,62 milimetru ložmetēju lokālajai aizsardzībai, un medicīnas bruņutransportieri, kuri aprīkoti ar pirmās medicīniskās palīdzības komplektu un paredzēti līdz četru gulošu ievainoto pārvadāšanai no kaujas lauka līdz ievainoto savākšanas punktam.
Bruņotie spēki saņems arī evakuācijas un remonta bruņutransportierus, kas aprīkoti ar vinčām un instrumentu komplektu transporta pārvietošanai un pirmā līmeņa remontam, kā arī 7,62 milimetru ložmetēju lokālajai aizsardzībai.
Pirmās četras kāpurķēžu bruņumašīnas Latvijai tika piegādātas jau 2015.gada septembrī un tiek izmantotas tehniķu un mehāniķu, kā arī karavīru apmācībai vienībās Ādažu bāzē. Līdz šim Latvija bija viena no NATO dalībvalstīm, kurai nebija savas bruņutehnikas.