Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) atbalsta izvirzītās streika prasības, arodbiedrības organizēto brīdinājuma streiku 27. un 28.septembrī, kā arī protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas 27.septembrī.
LĢĀA prezidente Sarmīte Veide aģentūrai LETA uzsvēra, ka svarīgi ne tikai solīt mediķu algu pieaugumu, bet arī to šogad realizēt un palielināt līdz 10%. Vienlaikus viņa atzina, ka asociācija nevarēs piedalīties brīdinājuma streikā, jo pēc Covid-19 pandēmijas strauji pieaudzis pacientu skaits ģimenes ārstu praksēs.
"Covid-19 laikā daudzi nevarēja ne izmeklēties, ne pie ārsta nokļūt, un tās hroniskās slimības tomēr vajadzētu apkopt. Šobrīd Covid-19 nekur nav pazudis. Lēnām, bet tomēr pieaug saslimstība, darba ir daudz un pacientus mēs nevaram atstāt," skaidroja Veide.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) prezidente Līga Kozlovska atbalsta kopējo mediķu streiku un to prasības, taču piebilda, ka asociācija nav LVSADA biedru sarakstā, jo lielākā daļa tās dalībnieku Latvijā ir pašnodarbinātie un privātuzņēmēji, kuriem ir līgums ar valsti. Viņa aicina kolēģus pievienoties streikam, lai palielinātu gan mediķu atalgojumu, gan arī tarifu veselības aprūpes pakalpojumiem.
"No Veselības ministrijas puses nav darīts pietiekami, jo mēs neesam ar mieru par pakāpenisku algu palielināšanu piecu gadu laikā, 2027.gadā sasniedzot 6% no IKP veselības aprūpē. Tas nozīmē, ka arī nākamgad nevarēsim dabūt atbilstošu algu paaugstinājumu, kas paredzēts. Nevaru salīdzināt nevienu Eiropas vai Baltijas valsti, kurā būtu tik zems mediķu atalgojums," sacīja Kozlovska.
Savukārt Veselības aprūpes un darba devēju asociācija (VADDA) solidarizējas ar LVSADA attiecībā uz prognozējamību un cilvēku cienīgu atalgojumu, taču, ņemot vērā, ka tā pārstāv darba devēju pusi, tā neiesaistās mediķu arodbiedrības rīkotajā streikā, aģentūrai LETA pauda VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.
Jau vēstīts, ka valdība 20.septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu", kas nosaka virzību uz iepriekš izstrādāto mediķu jauno atalgojuma modeli. Lai turpinātu sarunas par mediķu darba samaksas jautājumiem, VM aicināja uz tikšanos nozares organizācijas, tomēr LVSADA uz tikšanos neieradās.
VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022.gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022.gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.
No 2022.gada 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu alga - no 1117 eiro līdz 1183 eiro.
Tāpat 2022.gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.