Ģimenes biznesa ēna

Tāpat arī tika apšaubītas viņa iespējas būt neatkarīgam no Rietumu bankas saimniekiem, trešdien, 28.maijā, vēsta laikraksts Diena.Runa ir par ekspremjera sievas Ārijas Dombrovskas un viņa bijušās padomnieces vīra Induļa Bukana lielajām kredītsaistībām, kas radās pirms apmēram astoņiem gadiem, aizņemoties ievērojamas summas rindu māju būvniecībai Stopiņu pagastā. Pietiek.com atklāja, ka projekts izrādījās ļoti neveiksmīgs, un valstij piederošā Hipotēku un zemes banka izrādījusi premjera un viņa padomnieces dzīvesbiedru uzņēmumam pretimnākšanu.Kad Hipotēku banka nonākusi grūtību priekšā, valdība lēma to reorganizēt. Portāls izteica aizdomas, ka, nonākot kādas citas, caurspīdīgāk vadītas valstiskas struktūras pārziņā, Dombrovsku bizness varētu bankrotēt, aiznesot līdzi visus ģimenes ieguldījumus. Kopā ģimene savam uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 340 tūkstošus eiro.Pietiek.com rakstīja, ka "ar valdības atbalstu tika īstenota Finanšu ministrijā izstrādāta shēma - iedalīt atsevišķā paketē dažus nekustamo īpašumu attīstītāju kredītus un tos ar ievērojamu atlaidi nodot Rietumu bankai". Portāls noskaidrojis, ka ekspremjera bijušo padomnieci Sandru Bukani ar šo banku saista senas partnerattiecības, un _"_Rietumu banka guvusi iespēju paklusām piedot ģimenei būtisku tās parādu daļu, par to nevienam neatskaitoties, savukārt Dombrovskis nonācis tiešā finansiālā atkarībā no tās saimnieku Esterkinu ģimenes labvēlības".Tāpat portāls, pamatojoties uz vairākiem savstarpēji nesaistītiem avotiem, vairākkārt norādīja, ka ģimenes biznesa finanšu plūsma bijis iemesls, kāpēc prezidents Andris Bērziņš pērn novembra beigās mudinājis Dombrovski atkāpties no premjera amata.Kā Dienai atklāj Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Laura Dūša, tad KNAB kompetences ietvaros sācis pārbaudi par izskanējušo informāciju. Pārbaude sākta pirms dažām dienām - 22.maijā.Lēmumu par Hipotēku bankas kredītportfeļa paketes - nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtie kredīti - nodalīšanu un pārdošanu Rietumu bankai pieņēma Ministru kabinets (MK). Valsts kancelejas preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota skaidro, ka tas darīts, balstoties uz nozares ministra un piesaistīto konsultantu SIA Superia ieteikumu. "Tajā skaitā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par to, ka, balstoties uz Finanšu ministrijas un konsultanta ieteikumu, valsts interesēs Hipotēku un zemes bankas komercdaļa būtu sadalāma tieši šādās paketēs ar šādu saturu. Informatīvajā ziņojumā bija iekļauta aprakstošā, skaidrojošā un pamatojošā informācija par ministrijas un konsultanta ieteikto tālākās rīcības variantu, kas savukārt lēmuma formātā tika iekļauts Ministru kabineta protokollēmumā," klāsta Znotiņa-Znota. Lēmums tika pieņemts bez balsojuma, jo neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem neiebilda.Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis ir neizpratnē par informāciju, ka ministrijā bijusi izstrādāta kāda shēma: "Lēmumi tika pieņemti, izvērtējot valstij kopumā finansiāli izdevīgāko risinājumu un pamatojoties uz piesaistītā konsultanta veikto analīzi. Pircēju atlases procesā tika uzrunāti vairāk nekā 100 potenciālo pretendentu. Svarīgākie kritēriji bija iespējami labākā cena, kā arī augsta reputācija un stabilitāte." Jarockis skaidro, ka, pamatojoties uz Kredītiestāžu likumu, kredītiestāde nedrīkst izpaust ziņas par klientu. Līdz ar to nedz Finanšu ministrijai, nedz Ministru kabineta locekļiem nebija iespējams noskaidrot komercdaļas paketēs ietilpstošo kredītu saņēmēju vārdus un kredītu nosacījumus. "Mēs pilnībā noraidām jebkādus spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas vai apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības institūciju," viņš uzsver.Dombrovskis to dēvē par nomelnošanas kampaņu. Viņš Dienai norāda, ka šī neesot pirmā reize, kad portāls Pietiek.com tā rīkojas, līdzīgi bijis arī pirms pašvaldību vēlēšanām, kad tika izdota Vienotību nomelnojoša avīze, kuras patiesie finansētāji tā arī netika atklāti. "Zīmīgi, ka rakstos pieminēti pagājušā gada notikumi, tātad bija pietiekami ilgs laiks, lai noskaidrotu visas detaļas un pārbaudītu minētos faktus, ja rakstu mērķis patiešām būtu noskaidrot patiesību. Tā vietā portāls dažas dienas pirms vēlēšanām publicē dažādu interpretāciju un nepatiesību savirknējumu, radot skandalozu rakstu sēriju. Parasti šādus paņēmienus pielieto vai nu kādi ekonomiskie grupējumi, kuru intereses varētu būt aizskāruši valdības lēmumi, piemēram, nepieļaujot kādu šiem grupējumiem izdevīgu, bet plašākām sabiedrības interesēm neatbilstošu lēmumu virzību, vai arī politiskie konkurenti, kuriem godīgā konkurencē nav pietiekamu argumentu," versijas sauc Dombrovskis.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 28.maija, numurā!