Latvijas autoceļu tīkla kopējais garums ir 20,081 tūkstoši kilometru, no tiem vairāk nekā puse, proti, 11,075 tūkstoši kilometru ir autoceļi ar grants segumu, portālu Diena.lv informē VAS Latvijas Valsts ceļi.
Lai grants ceļš kalpotu ilgstoši, tam jāveic regulāri uzturēšanas darbi - seguma planēšana, ko sarunvalodā mēdz saukt arī par greiderēšanu, ceļa klātnes profilēšana, iesēdumu un bedrīšu remonts, īpašos gadījumos – seguma atputekļošana, caurteku un grāvju tīrīšana un to profila atjaunošana; krūmu izciršana grāvjos, nogāzēs, ceļu nodalījuma joslā un zāles pļaušana.
Savukārt, atkarībā no satiksmes intensitātes, reizi 3-10 gados ir jāveic grants seguma atjaunošana. Konstatēts, ka laika apstākļu ietekmē grants seguma autoceļš vidēji zaudē vienu centimetru seguma gadā. Grants seguma atjaunošana sastāv secīgi no pamatnes profila izveidošanas, jaunas grants kārtas izbūves un tās noveltņošanas.
Pašreiz šādi grants seguma atjaunošanas darbi notiek uz valsts vietējā autoceļa Tilža–Baltinava (V460) visā tā garumā.
Būvdarbi tika uzsākti septembrī, tos veic SIA Ceļi un tilti vienlaikus ar autoceļa Upatnieki–Rugāji (V483) grants seguma atjaunošanu. Kopējās abu autoceļu remontdarbu izmaksas ir 425,2 tūkstoši eiro. Labvēlīgu laika apstākļu gadījumā darbi tiks pabeigti jau šogad.
Grants ceļu īpašība - pārlieku mitros laika apstākļos tie zaudē nestspēju un kļūst neizbraucami. Šādos apstākļos grants ceļus nav iespējams planēt, šos darbus veic pēc ceļu apžūšanas. Grants segumu nestspējas zudums pavasaros un rudeņos ir iemesls, kāpēc šķīdoņa laikā Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, uz grants ceļiem tiek ieviesti masas ierobežojumi.