Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Lai iegūtu maģistra grādu, Latvijā jāmācās pieci gadi, savukārt citviet Eiropā to var izdarīt krietni ātrāk

Grib īsāku studiju laiku

Jāsamazina minimālais studiju ilgums, lai uzlabotu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, – uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātē (ESF), cerot ar īsākām maģistra studiju programmām piesaistīt vairāk ārzemju studentu. Nozare par to ir gatava diskutēt, bet ne bez risku izvērtēšanas, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Saskaņā ar Augstskolu likumu Latvijā patlaban maģistra grādu nav iespējams iegūt ātrāk kā piecos gados. Proti, visbiežāk pēc trīs gadus ilgām bakalaura līmeņa studijām vēl divi gadi jāstudē maģistrantūrā. Pēc RSU Politikas zinātnes katedras profesora Andra Sprūda domām, tieši tāpēc daudzi brauc mācīties uz ārzemēm, bet ārvalstu studenti Latvijas augstskolu vietā izvēlas citas valstis. Pērn RSU izveidoja un licencēja pusotru gadu ilgu maģistra studiju programmu angļu valodā Starptautiskā pārvaldība un diplomātija, ko pašreizējā regulējuma dēļ nevarēja piedāvāt aptuveni 90% interesentu, kuru bakalaura studiju ilgums bijis trīs gadi. Piemēram, Beļģijā un Nīderlandē minimālais studiju ilgums ir noteikts 240 kredītpunktu apmērā, kas ir līdzvērtīgi trim gadiem bakalaura un vienam gadam maģistra studiju. Savukārt Lielbritānijā, Īrijā un Itālijā tas nav noteikts.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka par šo priekšlikumu noteikti ir vērts diskutēt, taču vienlaikus jāizanalizē riski. Pirmkārt, Akadēmiskajam informācijas centram jāsniedz atzinums, vai nebūtu problēmu ar diplomu starptautisko atzīšanu. Otrkārt, jāsaprot, kurās nozarēs var ieviest šādu sistēmu. Pēc Vētras domām, tās pamatā būtu sociālās zinātnes un attiecībā uz konkrēto RSU studiju programmu tas būtu pat loģiski, bet tas ir tikai viens piemērs. Savukārt uz profesionālajām programmām, kurās uzsvars ir uz praksi, tas diez vai varētu attiekties. Treškārt, jāpārliecinās, vai tas neradīs lavīnveida efektu un vai citas augstskolas tāpēc nebūs spiestas veidot pusotra gada maģistra studiju programmas.

Izglītības un zinātnes ministrijā sola par to diskutēt arī atbildīgajā Saeimas komisijā, strādājot pie citiem grozījumiem Augstskolu likumā.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 27. janvāra, avīzē Diena!

Top komentāri

Pacients
P
Varētu vēlēt šim Sprūdam kādreiz apmeklēt poliklīniku uz konsultāciju pie ārsta, kas mācījies pusotru gadu.
Atis Ābele
Manuprāt ,tā arzemju pieredze ir viens liels blefs ,kad lasu par āŗzemju koledžu izglītību ,kaut vai par to slaveno Efeju līgu ,tad rodas priekštats ka tā ir atbilstoša mūsu arodskolu līmenim. Nesen bija raksts par arhitekti ,kura beigusi maģistra studijas Itālijā ,bet Latvijā viņu neviens darbā neņem un rosina sākt studijas RTU 2.kursā ,jo viņas ārzemju maģistra grāds atbilstot mūsu RTU 1.kursa līmenim. Vēl bija raksts par mūzikas skolotāju ,kura Anglijā bija beigusi ķādu koledžu ,pirms tam Latvijā beigusi Mediņa vidusskolu ,tajā koledžā divus gadus nebijis ko darīt ,jo mācījuši to ko Latvijā vidusskolā , tā kā tā ārzemju studēšana tāds blefs vien ir ,varbūt izņemot kādu Oksfordu, Kembridžu vai Jēlu.Taču pie mums jau tā pieņemts ,kas no ārzemēm ,tas zelta vērts ,kas Latvijā tas tāds nieks (sūds ) vien ir.
Ups....
U
Varbūt vispār nemācīties un dot papīru tāpat.... Pie kam, kuru no šiem "maģistrantiem" Sprūda kungs gribētu redzēt kā zinātniskos līdzstrādniekus savā iestādē??
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas