Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji joprojām biežāk pauž negatīvu pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumu (54% izvēlas negatīvās vērtības no -1 līdz -5 skalā no -5 „ļoti slikta” līdz +5 „ļoti laba” ekonomiskā situācija), šādu negatīvi noskaņoto īpatsvars pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski sarucis. No 84% 2011.gada maijā līdz 54% 2012.gada oktobrī. Attiecīgi vienlaikus ir pieaudzis neitrāli vai pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju daudzums, turklāt pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju proporcija šajā periodā ir četrkāršojusies (no 6% pērnajā pavasarī līdz 24% šogad rudenī).
Kā sliktu ekonomisko situāciju biežāk vērtē bezdarbnieki, Latgales reģionā dzīvojošie un cittautieši. Savukārt labāks vērtējums ir latviešu tautības iedzīvotāju vidū. Tāpat vērojama sakarība starp ģimenes ienākumiem un ekonomiskās situācijas vērtējumu – jo augstāks ir ģimenes ienākumu līmenis, jo labāk tiek vērtēta arī Latvijas kopējā ekonomiskā situācija.
TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule komentē: „Jāatzīmē, ka iedzīvotāju viedokli par ekonomikas procesiem un aktuālajiem finanšu vai ekonomikas jautājumiem lielā mērā ietekmē tas, ko viņi redz un dzird masu medijos, īpaši televīzijā un internetā. Turklāt interneta kā informācijas avota par ekonomikas jautājumiem loma pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugusi. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka iedzīvotāji kā aktuālas biežāk nosauc tās lietas, kas tobrīd masu medijos ir vairāk izvirzītas priekšplānā un kas vienlaikus sasaucas ar konkrētā indivīda personisko pieredzi, kā arī viņa radu, draugu vai paziņu piedzīvoto.”
2012.gada oktobrī kā satraucošāko problēmu Latvijas ekonomikā iedzīvotāji visbiežāk nosauca bezdarbu – tas satrauca vairāk nekā pusi iedzīvotāju (52%). Vēl būtisku daļu iedzīvotāju uztrauca zemais dzīves līmenis, nabadzība (to nosauca 35% iedzīvotāju), cenas un tarifi (34%) un sociālās garantijas kā, piemēram, pensijas, pabalsti u.tml. (34%). Par šobrīd tik aktuālo jautājumu – pāreju uz eiro – oktobrī satraucās tikai 1% iedzīvotāju.
Kopumā var secināt, ka Latvijas makroekonomikas uzlabošanos daļa iedzīvotāju izjūt arī savos maciņos, un tas stiprina viņu pārliecību par pozitīvu Latvijas ekonomisko situāciju. Arī visā sabiedrībā kopumā uzlabojas priekšstats par valsts ekonomisko situāciju, kas, savukārt, var sekmēt pieprasījuma pēc dažādām precēm un pakalpojumiem pieaugumu un rezultātā veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2012.gada 12. līdz 28. oktobrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1014 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.