Grozījumi paredz, ka par šo pārkāpumu varēs piemērot administratīvo atbildību.
Katram dienesta sunim, veicot savus pienākumus, mēdz būt saskare ar personām, kuras izdara administratīvos pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi katrs dienesta suns ir pakļauts uzbrukuma riskam, kā arī nelikumīgai traucēšanai, kavēšanai vai iespēju atņemšanai tam veikt robežsargu uzdotās darbības. Dienesta suns iepriekš minētajiem riskiem ir pakļauts arī laikā, kad tas neveic savus pienākumus, piemēram, pirms kinologa norīkojuma, norāda IeM.
Dienesta suņa apdraudējuma riski sastopami arī praksē. Piemēram, 2014.gadā kinoloģe, izmantojot dienesta suni, veica personas aizturēšanu. Aizturamā persona iemeta dzīvniekam purnā neatpazītu vielu, kuras ietekmē dienesta suns nokrita un atguvās pēc dažām minūtēm. Sunim tika nodarīts kaitējums veselībai, radot pienākumu veikšanas spēju zudumu uz piecām dienām. Par iepriekš minēto faktu tika ierosināts kriminālprocess, kurš noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ tika izbeigts.
Lai no šādām situācijām izvairītos, ir sagatavoti grozījumi Latvijas valsts robežas likumā, skaidro IeM.
Papildus ministrija norāda, ka, veicot aizturēto personu mantu pārbaudi, robežsargi starp tām mēdz atrast dažādus priekšmetus un vielas, kas var tikt izmantotas pēdu slēpšanai un dienesta suņa ietekmēšanai. Tas, savukārt, var norādīt uz to, ka personas ir paredzējušas iespēju un ir gatavojušās veikt darbības pret dienesta suni.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu netraucētu robežsardzes uzdevumu izpildi, grozījumi nosaka aizliegumu uzbrukt, kā arī traucēt, kavēt vai atņemt iespēju dienesta sunim veikt tam uzdotās darbības. Administratīvā atbildība par iepriekš minētā aizlieguma neievērošanu tiks paredzēta Pārvaldes un sabiedriskās kārtības likumā.
Grozījumi likumā šonedēļ skatīti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāskata valdībā un jāpieņem Saeimai.
Trollis JT