Ja tas sasniegts netiek, tad pašnodarbinātajam par to ir jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un līdz ar to sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai tiek noteiktas 10% apmērā no faktiskā ienākuma. Labklājības ministrijas aplēses liecina, ka tas varētu attiekties uz 3000 pašnodarbinātajiem.
Vēl nevar pateikt
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, taujāta, kas notiks gadījumā, ja pašnodarbinātā ienākumi būs zem minimālās algas, bet viņš par to nebūs paziņojis VID, skaidro, ka tādā gadījumā tiem būs jāmaksā no obligātā minimālā sociālo iemaksu objekta (lasi – minimālā alga) 10% pensiju apdrošināšanai. Tātad tie, kas paziņojuši par prognozētiem zemiem ienākumiem, maksā 10% no faktiskā ienākuma, tie, kas to nav iepriekš paziņojuši, maksā 10% no minimālās algas. Savukārt, ja iesniegtās prognozes neizpildīsies un ienākumi tomēr būs lielāki un pārsniegs minimālo algu, tad sociālās iemaksas būs jāveic no brīvi izvēlētas summas, bet ne mazākas kā minimālā alga saskaņā ar likmi 30,6%.
Minētos grozījumus virza Labklājības ministrija, un tie pieņemti pēc tam, kad sabiedrības, īpaši sociālo darbinieku, spiediena rezultātā koalīcija atteicās no Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas ieceres noteikt, ka pašnodarbinātie neatkarīgi no ienākumiem veic minimālās sociālās iemaksas no minimālās algas, izņemot, ja tie pieder kādai atbrīvotajai kategorijai vai ir trūcīgi. Taču pēc atteikšanās no minētās iniciatīvas spēkā palika uzstādījums, ka, labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vārdiem runājot, ir jānošķir tie, kuri nevar veikt minimālās sociālās iemaksas no minimālās algas, no tiem, kuri to nevēlas darīt un uzrāda mazākus ienākumus, nekā tie ir patiesībā. Šis sijāšanas darbs ir uzticēts VID.
Tiesa, pašlaik nedz likumprojekta virzītāja LM, nedz VID nevar pateikt, kā notiks ienākumu deklarēšana, par kādu laika periodu un vai būs jāsniedz kādi pierādījumi. Ir tikai zināms, ka tas būs jādara preventīvi pirms saimnieciskās darbības veicēja gada deklarācijas iesniegšanas.
Jēgu nesaskata
Ēnu ekonomikas pētnieks un Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka uzsver, ka biznesā prognozēt ienākumus ir neiespējami un mazefektīvi. Viņš izsaka nožēlu, ka valsts pārvaldei ir tik maz nojausmas, kā notiek procesi uzņēmējdarbībā. Ienākumus vēl var prognozēt pašnodarbinātie ar regulāriem un stabiliem ienākumiem, piemēram, frizieri vai manikīri, bet to neiespējami ir izdarīt blogeriem, kuru ienākumus veido piesaistītā reklāma viņu blogam. Tāpat ir virkne pašnodarbināto, kuru ienākumi ir ļoti svārstīgi un neregulāri.
Šā pasākuma jēgu nesaskata arī bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kura norāda, ka prognozēto ienākumu pareizību VID varēs pārbaudīt tikai pēc gada deklarācijas iesniegšanas. Turklāt, lai izanalizētu visas šīs gada deklarācijas, tas prasītu no VID lielus resursus un izmaksātu ļoti dārgi. Pētersone norāda, ka, viņasprāt, VID primāri savi resursi būtu jākoncentrē uz PVN karuseļshēmām, kontrabandas apkarošanu, krāpšanos ar nodokļiem lielos apmēros, nevis jāpārbauda fiziskas personas ar zemiem ienākumiem, vai tās nav noslēpušas pāris simtu eiro. Šādas pārbaudes izmaksā ļoti dārgi, un to fiskālā atdeve ir niecīga. Turklāt, pēc bijušās VID ģenerāldirektores domām, tas, ka ienākumi jāprognozē un jādeklarē, vēl nenozīmē, ka tas izslēdz visu ienākumu neuzrādīšanu. Tā kā runa ir tikai par 3000 pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi varētu nesasniegt minimālo algu, un tikai par fiziskām personām, tad I. Pētersone uzskata, ka minētā iniciatīva ir šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem, no kuras ir maza praktiskā jēga. Turklāt arī VID ģenerāldirektorei īsti nav skaidrs, kā pašnodarbinātie, īpaši pašreizējos Covid-19 krīzes apstākļos, var prognozēt savus ienākumus.
Jānorāda, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektā par sociālo apdrošināšanu skatīšanai otrajā lasījumā virza šādu priekšlikumu: "Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu ceturksnī (trīs minimālās mēnešalgas – red.), pašnodarbinātais iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz: 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni un līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni. (..) Valsts ieņēmumu dienests informē Sociālās apdrošināšanas aģentūru, ja atbilstoši savai kompetencei konstatē, ka pašnodarbinātais ir sniedzis nepatiesu informāciju par saimnieciskās darbības ienākuma apmēru, veicis citas darbības, lai izvairītos no minimālo obligāto iemaksu aprēķināšanas atbilstošā apmērā. Valsts ieņēmumu dienests piedzen minimālās obligātās iemaksas, kā arī nokavējuma naudu un soda naudu saskaņā ar likumu _Par nodokļiem un nodevām_.