Tas gan nebūt nenozīmē, ka, mazinot ierēdņu skaitu, tiks ietaupīti arī līdzekļi, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Ierēdnis ir persona ar īpašu statusu, kas tiešās valsts pārvaldes iestādē izstrādā jaunus normatīvus, pieņem iedzīvotājiem saistošus lēmumus, rīkojas ar valsts finansēm un veic citas atbildīgas darbības. Īsi sakot - visi ierēdņi ir amatpersonas, taču ne visas amatpersonas ir ierēdņi.Šo valsts pārvaldē svarīgo cilvēku - ierēdņu - krēsli visnopietnāk saļodzījās finanšu krīzes laikā, kad no 2007. līdz 2010. gadam civildienestu atstāja 26% jeb 4209 darbinieki. Kopš tā laika veiktas vien nebūtiskas skaitliskas izmaiņas.Cita aina paveras amatpersonu algām atvēlētajos līdzekļos. 2007. gadā uz 16 050 ierēdņiem sadalīta tāda pati summa kā 2015. gadā uz vairāk nekā par četriem tūkstošiem mazāku skaitu - 11 707 galviņām. Visvairāk no budžeta amatalgām, ignorējot krīzi, izmaksāts 2008. gadā - 168 160 740 eiro, savukārt divus gadus vēlāk, samazinot ierēdņu skaitu mazliet vairāk nekā par trim tūkstošiem, izdevies sasniegt pēdējā laikā zemāko budžeta patēriņu šajā ziņā - 115 698 738 eiro. Pēc tā šim mērķim atvēlētie līdzekļi piedzīvoja gandrīz 8 miljonu kāpumu, un summa turpinājusi augt.Visu Ineses Liepiņas rakstu _Stabilie ierēdņu krēsli _lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 21.janvāra, numurā!
Ierēdņu galva sabiedrības rumpim pasmaga
Pēdējos sešos gados Latvijā par 134 tūkstošiem samazinājies iedzīvotāju skaits. Tikmēr valsts pārvaldē strādājošo ierēdņu rindās novērojams 767 krēslu kritums. Par to, vai tas ir daudz vai maz attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, valsts pārvaldes amatpersonu un ekspertu domas dalās. Tomēr jau tiek domāts un arī sperti pirmie soļi, lai situāciju mainītu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.