Šoreiz runa rakstīta konkursam, bet varbūt kāds no šiem jauniešiem nākotnē līdzīgu runu teiks savai Latvijas tautai kā prezidents, jo visiem trim ir mērķis nest Latvijas vārdu pasaulē un savu laimi izcīnīt tepat.
Nedaudz saposušos un nedaudz ar lepnumu par sevi - tādus Rīgas Juglas vidusskolas 9. klases skolēnus Justīni Strazdiņu, Līvu Salmiņu un Krišjāni Ozoliņu sastop Diena. Un viņiem nav iemesla būt citādiem - visi trīs izpelnījušies atzinību par iesūtītajiem darbiem konkursā Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā un piektdien kopā ar citiem jauniešiem no visas Latvijas Melngalvju namā tiekas ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Lai gan sākumā varētu domāt, ka patriotisms uzjundījis vien svētku laikā un mīlestības pret Latviju pilnā runa uzrakstīta vien pēc skolotājas lūguma, tomēr sarunā atklājas, ka tā nav, - ar vārdiem un darbiem jaunieši vēlas pierādīt, ka arī Latvijā var sasniegt daudz un šo valsti ir vērts mīlēt.
"No rīta pie mājas izkārt Latvijas karogu - tas ir īpaši," raksturojot svētku sajūtu, nosaka Līva. Viņa sevi uzskata par savas valsts patrioti, un to viņai iemācījuši vecāki. Lai gan daudzi draugi un radi aizbraukuši dzīvot un strādāt uz ārzemēm, tomēr viņai vienmēr vecāki teikuši, ka vislabāk ir palikt tepat - Latvijā -, jo te vienmēr būsi gaidīts un tevi atbalstīs. Un to arī viņa dara - lai gan pagaidām vēl ir vien 9. klases skolniece, jau tagad viņa aizstāv valsts godu, dodoties uz basketbola sacensībām ārvalstīs. Tas Līvai ir liels gods - spēlēt, pārstāvot Latviju.
Līdzīgi ir Krišjānim. Viņam bijusi iespēja ar ansambli doties gan uz Lietuvu un Igauniju, gan uz Krieviju, un, izcīnot pirmās vietas, lepnums bijis liels. Prom uz dzīvi citur nevarētu aizbraukt arī Justīne. Nereti viņa ar draugiem pārrunājusi viņu plānus pēc skolas beigšanas doties mācīties un strādāt uz ārzemēm, tomēr viņai to neļautu sirds. Kāpēc to darīt, ja arī te var sasniegt savus mērķus? - brīnās jaunieši.
Ka Latvijā ir iespējams sasniegt daudz, Krišjāni pārliecinājuši latvieši, kuri radījuši pasaulē pirmo pašsekojošo bezpilota lidaparātu Airdog. Tāpēc viņš grib izdarīt kaut ko līdzīgu - pats kaut ko izveidot. Pēc viņa domām, tie, kuri brauc prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos, vienkārši negrib neko darīt. Arī Justīne uzskata, ka cilvēkiem jāiedvesmojas no citu paveiktā. Latvija ir maza valsts, bet tas nenozīmē, ka te ir arī mazas iespējas iegūt ļoti labu izglītību un labi atalgotu darbu. Līva arī piebilst, ka ir jāizmanto to, ka Latvija nav liela, - tā ir iespēja savas idejas izvirzīt topa augšgalā.
Vairāk žurnālistes Annas Bērziņas rakstu Ies un darīs ar paceltu galvu lasiet piektdienas, 14.novembra, laikrakstā Diena!