IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa stāsta, ka 2018. gadā ES ieguldījumi pētniecībā sasniegs 22,1 miljonu eiro. Jaunums te būs inovācijas granti studentiem, kam no šīs summas paredzēti 1,2 miljoni eiro. Tas ir finansējums studentu pētniecības un inovācijas projektu īstenošanai, kā arī jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Tas pēc būtības ir arī studiju saturs, atzīmē Kiopa. Savukārt jauniem pēcdoktorantūras pētījumiem atvēlēti 7,5 miljoni eiro.
Ņemot vērā iecerētās reformas vispārējā izglītībā, līdz oktobra beigām priekšlikumi tiks sagatavoti arī konceptuāli jaunai skolotāju izglītībai, kas paredz noteikt vērtības skolotājiem un skolām, izstrādāt programmu piedāvājumus augstskolām, un būs pieejams ES fondu finansējums jaunu programmu izstrādāšanā. Kiopa arī atzīmē, ka augstskolām būs iespējams saņemt papildu finansējumu, ja pedagoģijas programmu absolventi pēc tam patiešām strādās izglītības iestādēs.
Runājot par šī studiju gada aktualitātēm, Latvijas rektoru padomes priekšsēdētājs un Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis Dienai min gaidāmo studiju programmu akreditāciju. Lai gan tā notiks tikai 2019. gadā, patlaban augstskolām jāsāk nopietni gatavoties. Barševskis pieļauj, ka tas būs ļoti nopietns un brīžiem pat nervozs darbs, jo process ir saistīts ar lielu birokrātiju. Viņš gan cer, ka izdosies pierādīt, ka Latvijā augstākā izglītība tomēr nav slikta un ir ļoti daudz programmu, kurās var gūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Arī Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks iepriekš Dienai ir teicis, ka šogad būs jāsāk gatavoties akreditācijai, īpašu uzmanību pievēršot studiju programmām pedagoģijā. To skaitu varētu samazināt pat par 30%.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 1.septembra laikrakstā Diena!
Riko
Brālītis Kālītis