Iespējas un jau nokavētais

Zudums lielāks

Salīdzinot ar Kurzemes un Zemgales pagastiem, Sēlijā minētajos apvidos iedzīvotāju skaita zudums ir lielāks. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka iedzīvotāju skaits Kalna pagastā kopš 2000. gada samazinājies par 34%, Zalves pagastā – 36%, Dvietes pagastā – 37%, Staburaga un Sēlpils pagastā – 40%, bet Elkšņu pagastā – 43%. Pēc 2011. gada iedzīvotāju skaits ir samazinājies robežās no 13 līdz 18%. Izceļas vien Zalves pagasts, kurā izmaiņas nav bijušas tik lielas, – iedzīvotāju skaits kopš 2011. gada sarucis par 7%. Šie dati apliecina jau iepriekš apskatīto novadu tendenci – visvairāk iedzīvotāju pagasti pazaudējuši līdz skolas slēgšanai. Minētos Sēlijas pagastus, pārceļoties citur, no 2000. līdz 2011. gadam pameta 20–27% iedzīvotāju, pēc 2011. gada – 10–15%. No citām Latvijas teritorijām un ārzemēm uz tiem ieradies mazāk cilvēku. Dati arī apliecina – gan pirms, gan pēc 2011. gada emigrācija turpinās. Lai gan skaitliski pēdējo septiņu gadu laikā emigrējušo ir mazāk, skatoties īpatsvaru (% no iedzīvotāju skaita), būtisku atšķirību nav. 

Demogrāfijas rādītāji gan līdz, gan pēc 2011. gada ir bijuši negatīvi, taču abos laika posmos dzimstība ir divas līdz trīs reizes zemāka nekā mirstība. Jo īpaši izceļas Staburaga pagasts – no 2000. līdz 2011. gadam pagastā reģistrēti vien 26 jaundzimušie, bet miruši 78 cilvēki, savukārt pēc 2011. gada septiņu gadu laikā piedzimuši 14, aizsaulē aizgājuši 45. Elkšņu pagastā pēdējo septiņu gadu laikā dzimuši vien 17 bērniņi, bet miris 61 cilvēks; Sēlpils pagastā – 30 jaundzimušo, 85 mirušie.  

Kopš 2000. gada visstraujāk no minētajiem novecojuši Staburaga pagasta ļaudis – vidējais vecums 2000. gadā te bija 35,7 gadi, bet šogad – 46,7 gadi. "Visvecākais" ir Elkšņu pagasts, kurā iedzīvotāju vidējais vecums ir 47 gadi, bet "jaunākais" – Zalves (43,1 gads) un Kalna pagasts (43,8 gadi). Pārējās vietās dzīvojošo vidējais vecums pārsniedz gan Zemgales, gan Latgales reģiona rādītājus, kas ir attiecīgi 42 un 44,3 gadi.

Nodarbināto statistika par stāvokli 2009., 2011. un 2016. gadā (pēdējie pieejamie dati) liecina, ka pēc krīzes vidējais darbinieku skaits samazinājies teju visos analizētajos Sēlijas novados. Izņēmums ir Elkšņu un Staburaga pagasts, kur gan vidējais darbinieku, gan pašnodarbināto skaits ir palicis praktiski nemainīgs. Jāpiebilst gan, ka tur šie rādītāji ir samērā zemi – vidēji abos pagastos ir vien 26 darbinieki –, bet Elkšņu pagastā pašnodarbināto ir vairāk nekā darbinieku.

Visvairāk darbinieku ir Sēlpils pagastā, taču šeit kopš 2009. gada diezgan būtiski samazinājies gan vidējais darbinieku, gan pašnodarbināto skaits. Piemēram, 2009. gadā Sēlpils pagastā bija vidēji 134 darbinieki un 91 pašnodarbinātais, bet 2016. gadā – attiecīgi 96 un 39.

Citādi nevarēja

Lēmums par Sēlpils pamatskolas slēgšanu tika pieņemts 2009. gada 7. augustā, ārkārtas sēdē vairākumam deputātu nobalsojot «par». Toreiz Jaunajam Vēstnesim Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe sacīja, ka, apsekojot novada izglītības iestādes, nevienā citā situācija nav bijusi tik dramatiska: "Skola nav sagatavota jaunajam mācību gadam. Sēlpils skolā ir krāsns apkure, taču viena no krāsnīm ir avārijas stāvoklī, to nepieciešams remontēt, bet tagad, augustā, jau ir par vēlu to darīt, nepieciešams arī jumta remonts. Malka nav sagādāta. Skolu saglabāt nav iespējams arī tādēļ, ka tajā mācās tikai 40 Sēlpils pagasta bērnu, vēl 16 ir bāreņu nama Līkumi audzēkņi. Savukārt uz Salas vidusskolu katru dienu mācīties brauc aptuveni 50 bērnu. Mācības lielākoties notiek apvienotajās klasēs, tādēļ ir aktuāls arī mācību kvalitātes jautājums."