Līdz šim nevienos noteikumos nav regulēts, ka starp diviem skolas vai valsts pārbaudes darbiem jābūt vienas dienas pārtraukumam, tādējādi vairākās skolās pārbaudes darbi tiek organizēti pat vairāki vienā dienā un vairākas dienas pēc kārtas.
Iniciatīvas autors Kovaļovs uzskata, ka tādējādi tiek iespaidoti skolēnu rezultāti mācībās, trūkst iespēju daudzpusīgi izglītoties, jo nav brīvā laika, nav iespējams piedalīties ārpusskolas pasākumos. Tāpat Kovaļovs norādīja, ka pašreizējā situācijā ir riski arī skolēnu veselībai, jo ir samazināts miega un atpūtas laiks.
"Eksāmeni nosaka skolēnu nākotnes likteni. Kāpēc skolēniem nav iespējas parādīt visas savas spējas divos eksāmenos? Kāpēc viņiem vajag pielāgoties šiem apstākļiem un samierināties ar to, ka rezultāti šāda nepareizi sastādīta grafika dēļ var būt zemāki?" neizpratni pauda Kovaļovs.
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomātiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja profesore Gunta Ancāne sniegusi atzinumu par skolēnu intelektuālo slodzi, kurā skaidro, ka divu eksāmenu kārtošana 24 stundu periodā nebūtu pieļaujama, raugoties no fiziskās un emocionālās veselības sargāšanas un slimību traucējumu profilakses viedokļa. Ja ir divi eksāmeni 24 stundās, organisms sāk funkcionēt distresa režīmā, tādējādi emocionālie pārdzīvojumi būtiski apgrūtina smadzeņu kognitīvo darbību. Tas ir viens no fizioloģiskajiem mehānismiem, kā dēļ cilvēks eksāmenā var uzrādīt zemāku zināšanu līmeni par esošo.
Izjūt lielu slodzi
Rīgas Imantas vidusskolas 12. klases skolniece Patrīcija Bukovska atzina, ka pēdējā mācību gadā laika, lai sagatavotos gaidāmajiem pārbaudes darbiem, paliek pavisam maz: "Katru nedēļu e-klasē tiek ievietots saraksts ar kontroldarbiem - kādā priekšmetā, kad. Bet mēdz būt situācijas, kurās skolotāji par kontroldarbu pabrīdina vien dienu iepriekš." Bukovska paralēli mācībām strādā un iet autoskolā, tāpēc tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņa atbalstītu iniciatīvu: "Nevar visu paspēt iemācīties vai izlasīt divu stundu laikā - ja būtu brīva diena, tad būtu iespēja labāk apgūt vielu, pat ja jāmācās diviem vai trim kontroldarbiem." Viņa pastāstīja, ka semestra beigās ir vislielākais noslogojums, jo katru dienu ir vismaz divi trīs pārbaudes darbi.
"Es tiešām redzu, ka viņai ir daudz mājasdarbu, līdz ar tiem ir jāgatavojas arī pārbaudes darbiem. Un ir dienas, kad viņa tiešām ir stresā, jo četros dažādos priekšmetos nākamajā dienā ir pārbaudes darbs," portālam Diena.lv atklāja 8. klases skolnieces mamma Sandra Cīrule. Viņa atbalstītu šādu iniciatīvu: "Vajadzētu ne tikai vienu dienu starp pārbaudes darbiem, bet vajadzētu skolotājiem savā starpā saskaņot, ka vienā dienā nenotiek vairāk par vienu vai diviem pārbaudes darbiem." Cīrule uzskata, ka bērna spēju mācīties ietekmē arī ārpusskolas nodarbības: "Bērns iet trenēties, kas, protams, ietekmē spēju mācīties, jo mājās viņa atnāk nogurusi. Un pēc tam vēl jāķeras klāt mājasdarbiem un jāgatavojas pārbaudes darbiem."
Situācija skolās dažāda
Rīgas Franču liceja skolotāja Evija Rozentāle uzskata, ka iniciatīva nāk novēloti: "Šobrīd tiek strādāts pie kompetenču pieejas izglītībā, kurā arī tiks mainīti akcenti no regulāriem pārbaudes darbiem kā galveno mērķi uz vērtēšanu kā mācīšanās daļu - vērtēšanas process notiek stundās un nepārtraukti. Tas arī skolēnam palīdz apzināties cik daudz viņš ir iemācījies, ko viņš zina, ko prot un kas viņam vēl jāapgūst."
Licejā ir izstrādāts kontroldarbu un ieskaišu grafiks, kuru skolotāji savā starpā saskaņo - lai pamatskolā nebūtu vairāk par vienu ieskaiti dienā, bet vidusskolā - vairāk par divām. Īpaši semestra beigās ir vērojama situācija, ka gandrīz katru dienu sanāk pa ieskaitei.
Rozentāle atzina, ka nav iespējams pārbaudes darbus izretināt pa visu mācību semestri, piemēram, arī semestra sākumā paredzot pārbaudes darbus, jo tad viela vēl nav apgūta. "Protams, ka apzinīgajiem skolēniem šādi pārbaudes darbi katru dienu sagādā stresu, taču ir otra daļa skolēnu, kuriem varētu būt mazsvarīgi - ir ieskaite vai nav. Cik zina, tik uzraksta. Ja viņus vērtējums neuztrauc, diez vai tā rezultātā viņus uztrauks arī pārbaudes darbs," klāstīja Rozentāle.
Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktores vietniece mācību jautājumos Ilze Mežule portālam Diena.lv norādīja, ka četri pārbaudes darbi vienā dienā ir par daudz: "Es uzskatu, ka tas jau ir pārkāpums un tā nedrīkstētu būt. Mūsu skolā pēc noteikumiem pamatskolā un vidusskolā drīkst būt trīs pārbaudes darbi (dienā)." Skolā par pārbaudes darbiem skolēnus informē dažas dienas iepriekš, lai būtu iespējams savlaicīgi sagatavoties. Mežule neslēpa, ka "bērnam būtu labi, ja būtu brīva diena pirms pārbaudes darba," taču bija skeptiski noskaņota par to, vai tas kopumā visiem uzlabotu rezultātus.
Ir bērni, kuriem diena pa vidu būtu ļoti noderīga, bet ir arī tādi, kam tas būtu pilnīgi vienalga," situāciju vērtēja Mežule.
Iebildumu no skolām neesot
Iniciatīvā kā piemērs tiek minēts tas, ka šogad Valsts izglītības satura centrs (VISC) saplānojis tādu valsts pārbaudījumu darbu grafiku, kurā obligātais eksāmens latviešu valodā un izvēles eksāmens informātikā notiks bez nevienas dienas pārtraukuma.
VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Bērziņa skaidroja, ka eksāmeni tiek likti tā, lai pirmie būtu obligāti centralizētie eksāmeni. "Pārbaudes darbus ģeogrāfijas un informātikas mācību priekšmetos lielāka daļa izglītojamo kārto pēc 10. vai 11. klases, kad beiguši šo mācību priekšmetu apguvi. Tāpēc šo valsts pārbaudes darbu norise tiek plānota starp obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem pēc iespējas tuvāk gada beigām 10.-11. klasei. 2016./17. mācību gadā mazāk par 10% no pārbaudes darbu kārtotājiem ģeogrāfijā un informātikā bija 12. klases izglītojamie."
Viņa piebilda, ka neviena no izglītības iestādēm neizteica iebildumus par informātikas eksāmena un latviešu valodas centralizētā eksāmena norises laiku. Tai pašā laikā valsts pārbaudes darbu grafiks paredz papildu termiņa iespējas: "Ja izglītojamie veselības problēmu vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot pārbaudījumus tiem paredzētajā laikā, pastāv iespējas tos kārtot papildu termiņā," uzsvēra Bērziņa.
Pašlaik par iniciatīvu vietnē Manabalss.lv parakstījušies ap 100 cilvēku. Lai iniciatīvu iesniegtu tālākai izskatīšanai, nepieciešams savākt 10 tūkstošus parakstu.