Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Internets klātieni neaizstāj

Ierobežojumus vissmagāk izjūt alternatīvos nodokļu režīmos strādājošie.

Ziņu par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu līdz septītajam februārim ar satraukumu ir uzņēmušas tās nozares, kuras tieši skar šā stāvokļa diktētie ierobežojumi. 

Ja tie netiks pārskatīti un saglabāsies vēl vienu mēnesi, tad, kā apgalvo uzņēmēji, tas būs nopietns pārbaudījums viņu biznesu dzīvotspējai. Primāri tas attiecas uz tirdzniecību, ēdināšanu un skaistumkopšanu, jo tik ļoti ietekmētajām nozarēm kā pasākumu rīkošana, tūrisms un kultūra arī ārkārtas stāvokļa atcelšana nepalīdzēs, un cilvēku pulcēšanās lielā skaitā un pārvietošanās ārpus Latvijas pie labvēlīgākā scenārija prognozējami varētu atsākties tikai šā gada otrajā pusē. 

Ja runā par valsts atbalsta mehānismiem, tad vairums nozaru aicina sekot Vācijas un Austrijas praksei, kur kritērijs atbalsta saņemšanai ir apgrozījuma kritums pret konkrēto mēnesi 2019. gadā, nevis pret augustu–oktobri, kā tas ir Latvijā. Tāpat gan tirgotāji, gan ēdinātāji norāda, ka iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā ir labāk nekā nekas, tomēr tā ir tikai maza ienākumu daļa no klātienes biznesa. 

"Patentnieku" grūtības

Ārkārtas stāvokļa noteiktie darbības ierobežojumi vai pat aizliegumi vissmagāk skar tos strādājošos, kuri nav klasiskajās darba tiesiskajās attiecībās un nodokļus maksā kādā no alternatīvajiem nodokļu režīmiem, jo viņiem pienākošies dīkstāves pabalsti ir niecīgi.

Ļoti spilgti tas ir redzams skaistumkopšanas nozarē (frizieri, manikīri, pedikīri, kosmetologi u. c.), kurā strādājošie lielākoties ir pašnodarbinātie, kas maksā patentmaksu un kuriem piešķirtais dīkstāves pabalsts ir 400 eiro. Pilnā mērā līdz šim to gan neviens nav saņēmis, kā apgalvo Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētaja Sabīne Ulberte. Tā kā novembra pirmo nedēļu speciālisti vēl varēja strādāt, tad decembrī par novembri tika izmaksāti 293 eiro, no kuriem vēl jānomaksā 100 eiro patentmaksa

Vairumam nozarē strādājošo, kas pārsvarā ir sievietes, ir arī kredītsaistības, vairākas ir vientuļās māmiņas, kas nozīmē, ka ģimenē ar bērniem ir vienīgās pelnītājas. S. Ulberte īpaši uzsver, ka nedz frizieri, nedz kosmetologi un citi speciālisti nav Covid-19 noliedzēji un ļoti labi saprot visus apdraudējumus. Tieši tādēļ lūgums valdībai ir ļaut strādāt, maksimāli ievērojot visus piesardzības noteikumus, vai arī sniegt pienācīgu atbalstu. 

S. Ulberte atgādina, ka patentmaksas veicēji nav nodokļu nemaksātāji, un tas līdz šim bija pilnīgi legāls nodokļu maksāšanas režīms, kas tajā strādājošos krīzes situācijā ir atstājis bez pienācīgas aizsardzības. Līdz ar to, ja valdība ierobežojumus nepārskatīs, prognozējami pieaugs pagrīdes darbība, jo citādi izdzīvot nebūs iespējams. Dīkstāves pabalstu, kas pienākas patentmaksas maksātājiem un no kura vēl jānomaksā pati patentmaksa (100 eiro mēnesī), S. Ulberte par īstu un reālu atbalstu neuzskata.

Jāmaina formula

Tirdzniecībā strādājošiem dīkstāves pabalsts ir vienāds ar neto algu, kas nozīmē, ka situācija nepasliktinās. Taču ierobežojumi negatīvi ietekmē pašu biznesu. Universālveikala Stockmann direktore Dace Goldmane teic: ja tiks saņemts valsts atbalsts dīkstāvei, telpu nomai un atliktajiem nodokļu maksājumiem, tad situācija stabilizēsies. 

"Gaidām izmaiņas valsts atbalsta mehānisma kvalificēšanās formulā. Pašlaik ir noteikts, ka atbalstu var saņemt, ja uzņēmuma ieņēmumi no saimnieciskās darbības mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar tā vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā–oktobrī, ir samazinājušies vismaz par 20%. Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai bija spēkā gan 2020. gada augustā, gan septembrī, gan oktobrī. Ja 2019. gada augustu–oktobri Stockmann noslēdza ar labu peļņu, tad 2020. gada rudenī nedrīkstējām organizēt tādas pārdošanas kampaņas, kas pulcē daudz cilvēku, kā, piemēram, Trakās Dienas, tāpēc 2020. gada augustu–oktobri noslēdzām ar zaudējumiem. Nav skaidrs, kāpēc atbalstam mēs varam kvalificēties tikai tad, ja apgrozījums krīt vēl par 20%, salīdzinot ar jau tā sliktajiem augusta–oktobra rezultātiem. Apgrozījuma kritumu vajadzētu vērtēt pret iepriekšējā gada to pašu mēnesi," norāda D. Goldmane.

Tāpat D. Goldmane pauž viedokli, ka ierobežojumi noteiktu preču grupu tirdzniecībai nesasniedz domāto mērķi un Stockmann ir gatavs izskatīt distancēšanās un cita veida ierobežojumus klientu skaitam, nodrošinot nepieciešamās distances starp klientiem, bet noņemot ierobežojumus preču grupu tirdzniecībai.

Savukārt veikalu tīkla Depo DIY sabiedrisko attiecību speciāliste Silva Rozenbaha Atvara par ierobežojumu ietekmi uz biznesu stāsta: "Situācijai ieilgstot, protams, rodas ievērojami zaudējumi, un var pienākt brīdis, kad ir jāsamazina darbinieku skaits, jo pagaidām valdības lēmumos neredzam, kā valsts paredz kompensēt šos zaudējumus. Svarīgi piebilst, ka lēmums, kas noteica, kuras veikalu ķēdes drīkst un kuras nedrīkst strādāt neatkarīgi no piedāvājuma, bija konkurenci kropļojošs. Depo ir pārliecināts, ka, ieviešot visas epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī nosakot efektīvas sankcijas par to pārkāpumiem, būtu iespējams strādāt visiem tiem veikaliem, kas spēj nodrošināt prasību izpildi, neierobežojot preču sortimentu. Turklāt janvāris un februāris tirdzniecībā ir "klusie mēneši". Šis ir piemērots laiks, lai testētu jaunos ierobežojumus."

No pašreizējiem ierobežojumiem cieš arī ēdinātāji. Lai gan daudzi restorāni piedāvā ēdienu piegādi, Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis apgalvo, ka tas nekompensē strādāšanu klātienē. Līdz ar to J. Jenzis ierosina atļaut ēdinātājiem strādāt klātienē – āra terasēs, kur var nodrošināt arī nepieciešamo distancēšanos. Vienlaikus arī J. Jenzis uzskata: ja ierobežojumi atcelti netiek, būtu jāpārskata kritēriji atbalsta saņemšanai, par atskaites punktu izmantojot 2019. gadu, nevis pērnā gada augustu– oktobri.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas