Pēdējos gados Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultāte ik gadu izsniedz 220-280 diplomus dažādos studiju līmeņos. Pagājušajā gadā tika izsniegti 287 diplomi - 8 doktora, 54 maģistra, 8 otrā līmeņa profesionālie, 90 bakalaura un 127 pirmā līmeņa profesionālās izglītības diplomi. Pērn studijām pieteicās 800 gribētāju, bet 291 to norādīja kā pirmo prioritāti. Skatoties pēc prioritāšu pieteikumiem, datorzinātnes 2011. gadā bija ceturtais populārākais studiju virziens LU, portālu informēja universitātē.
Savukārt Rīgas Tehniskajā universitātē no visiem studentiem šobrīd aptuveni katrs septītais studē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Pagājušajā vasarā populārākā programma bija Informācijas tehnoloģijas, kurā iesniedza 775 pieteikumus uz budžeta vietām, tad Telekomunikācijas (767 pieteikumi) un Datorsistēmas (741 pieteikums).
Programmētājus augstskolas "saražo" pietiekamā daudzumā, bet problēma slēpjas faktā, ka visiem vajag labus programmētājus, uzskata sociālo komunikāciju portāla Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks. Līdz ar to problēma nav saistīta ar augstskolām, kuras gatavo jaunos speciālistus, – tās, kā uzskata Palkavnieks, cilvēkiem dod iespēju mācīties un no paša studenta motivācijas ir atkarīgs, ko tas IT nozarē vēlas sasniegt. "Protams, nevienu skolā nesagatavo par labu ķirurgu vai par labu programmētāju, to jau nosaka cilvēka vēlme strādāt un mācīties un, protams, arī kaut kādā ziņā talants," pauž Palkavnieks.
Draugiem.lv pārstāvis uzskata, ka Latvijā kļūt par direktoru un labu programmētāju ir vienkāršāk nekā citur Eiropā, kur konkurence ir daudz sīvāka. "Mums nav tā kā, piemēram, Anglijā vai citur Rietumeiropā – kamēr tev nebūs 40 vai 50 gadu, tu vari necerēt par kaut kāda departamenta vadīšanu vai nokļūšanu uzņēmuma valdē. Bet Latvijā tas ir iespējams ļoti ātrā laikā," novērojis Palkavnieks.
Arī Draugiem.lv šobrīd darbā aicina dažādus speciālistus, tostarp programmētājus. Kā portālam Diena.lv pastāstīja Palkavnieks, ja izdosies atrast vairākus labus programmēetājus, tiem visiem uzņēmumā noteikti darbs atrastos.
IT speciālistu trūkumu Latvijā kā nozīmīgu problēmu min arī iMedia komercdirektors Artūrs Bernovskis. Tas, viņaprāt, saistāms ar pārāk lielo tirgus pieprasījumu, jo teju visi uzņēmumi šobrīd pāriet uz interneta vai tehnoloģiju sfēru. "Ja kādreiz bija IT uzņēmumi, kas apkalpoja uzņēmumus un viņiem varbūt vajadzēja maksimāli mājas lapu, tad tagad katram uzņēmumam ir kaut kāda sava iekšējā sistēma, kas ir jāuztur. Pirmām kārtām, iekšējais pieprasījums ir krietni lielāks," pauž Bernovskis.
Tāpat viņš norāda, ka cilvēkiem ir iespējas braukt strādāt uz ārzemēm, ko daudzi arī izmanto, jo tur tieši tāpat kā Latvijā pieprasījums pēc labiem IT speciālistiem kļūst arvien lielāks. "Negribētu teikt, ka tieši ārzemju uzņēmumi izķer labos speciālistus, bet drīzāk tas, ka tā tendence vispār ir tāda, ka pieprasījums darba tirgū ir lielāks kā piedāvājums," skaidro Bernovskis.
Savukārt LU Datorikas fakultātes dekāns, profesors Juris Borzovs speciālistu trūkumu saista ar demogrāfisko situāciju. "IT speciālistu trūkuma problēmas sakne ir demogrāfiskā situācija – speciālistu trūkst, jo studējošo skaits ir samazinājies. Nozarei šobrīd būtu nepieciešams divreiz vairāk speciālistu nekā to ir. Viens no galvenajiem motivējošajiem aspektiem izvēloties studiju virzienu ir iespējas atrast darbu pēc studiju beigšanas - šajā nozarē darbs ir. Nozarei ir nepieciešami jauni speciālisti," uzskata Borzovs.
Profesors Dienai.lv norādīja, ka vairums Latvijas absolventu tomēr paliek strādāt Latvijā. "Ir gadījumi, kad cilvēks ir Latvijā, bet, izmantojot interneta iespējas, strādā ārzemju uzņēmumos, kas fiziski atrodas citā valstī. Taču ir arī speciālisti, kas izvēlas doties dzīvot un strādāt citā valstī. LU studentiem otrajā kursā ir prakse – students dodas strādāt uzņēmumā un iegūst praktiskās iemaņas, daudzi no šiem studentiem turpina strādāt arī pēc prakses termiņa beigām," stāsta Datorikas fakultātes dekāns.
iMedia komercdirektors Bernovskis problēmas risinājumu saredz IT sfēras apgūšanu jau no pirmajām klasītēm, jo tehnoloģijas nepārtraukti attīstās un šādas zināšanas ir nepieciešamas teju visās darba jomās. Viņš gan neieteiktu izvēlēties IT nozares apgūšanu māksliniekiem vai sportistiem tikai tāpēc, lai labi pelnītu: "Esam saskārušies ar to, ka cilvēkam, kas mācās IT speciālitātē, pašam tas darbs īsti nepatīk un paiet kaut kāds gads un viņš šo sfēru pamet."
Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis portālam atklāja, ka motivēt jauniešus izvēlēties studijas IT jomā var, skaidrojot nākotnes perspektīvas. "Pirmkārt, IT ir viena no vislabāk atalgotajām jomām. Pieprasījums pēc šiem speciālistiem ir pieaugošs ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Turklāt tuvākajos gados pieprasījums turpinās pieaugt. Otrkārt, jāmotivē skolā apgūt eksaktās zinātnes. Lai jaunieša karjeras veiksmes stāsts sāktos labi, ir jācenšas un jāapgūst gan matemātika, gan fizika. Tad nākotnes karjera būs nodrošināta," sacīja U.Sukovskis.
"Lai jaunie speciālisti nedotos prom, valstij jārūpējas par izglītības iespējām tepat Latvijā, tādēļ ir ļoti būtiski saglabāt budžeta vietas. Ja jaunietis dosies studēt uz ārzemēm, tad, visticamāk, viņš arī tur turpinās strādāt, savukārt, ja mēs jaunos speciālistus sagatavosim Latvijā, tad varam cerēt, ka daļa no viņiem atradīs darbu Latvijas uzņēmumos," uzskata Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors profesors.