Šajā Saeimas sasaukumā 90% ir augstākā izglītība, tikai deviņiem parlamentāriešiem tā ir vidējā. Taču dažādu partiju sarakstos ne vienam vien deputāta kandidātam bagāžā nav pat vidējā, bet gan pamata izglītība. Lai paceltu šo latiņu augstāk, iniciatīvu vietnē Manabalss.lv tika savākts 10 000 balsu, rosinot noteikt Saeimas deputātiem kā obligātu prasību pēc augstākās izglītības. Atbildīgajā komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu. Savukārt ekspertu viedokļi ir atšķirīgi.
Atbalsta iniciatīvu
Argumenti, kāpēc šāds ierosinājums tika noraidīts, bija šādi: Satversmē paredzētas tiesības ikvienam pilsonim, sasniedzot noteiktu vecumu, tikt ievēlētam, un tas liegtu kādai personu grupai lemt par to, kas attiecas uz visu sabiedrību. Tajā pašā laikā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti vienojās, ka jāturpina diskusijas par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu.
To vidū, kurš ir parakstījis šādu iniciatīvu, ir Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis. Viņš norāda, ka tad, kad veidojām savas valsts pamatus, cilvēkiem bija citas izglītības iespējas un to, kam bija augstākā izglītība (AI), bija maz. Tādi noteikumi radītu lielu sociālekonomisko nevienlīdzību. Šobrīd ir daudz lielākas iespējas to iegūt. Sabiedrībai ir attīstījušies priekšstati par to, kādām zināšanām
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!