Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Izglītības un zinātnes jomā gads aizritējis reformu garā; divas reizes prasīta ministra Ķīļa demisija

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
par maz prasīta demisija
p
Vai nu MK un Saeima ir pilnīgi muļķī, vai arī par tādiem izlieka, ļaujot darīt trakacainajam Ķīlim visu, kas tikai tam nelīdzsvarotajamārprātim ienāk prātā.
Par Ratnieku ...
P
Kilis necinas ar tadu siku iznireli ka Ratnieks !!!!! Gluzi vienkarsi vairaku pamatotu apsverumu del vins neatbilst tiem standartiem kadi nepieciesami lai tiktu ievelets AIP ! Studenti vinu neatbalstija un neatbalstis; tiek mekleti piemerotaki kandidati. Ratnieka gadijums ir : PATS SEVI IZBIDIJA , PATS SEVI KA STUDENTU PARSTAVI APSTIPRINAJA; TIKAI NEDAUDZ SAMISEJAS AR TO "IEVELESANU" Ha! Ha!
jā gan
j
Nebūsim tik vienpusēji! Bez padevīgu domubiedras atbalsta viņš nebūtu uzlidojis tādos sev nepiemētos augstumos. Kā virzās partijas aizsegā ir labs piemērs - tupenis Gerhards!
  • 1
  • 1
:o)
:
Ha, ha, ha! Un kā tad tās reformas ir izpaudušās? Vai ķīļa vājprātā izvalbītajās acīs un haotiskajā runāšanā?
XXX
X
gada lielākais un nekaunīgākais melis. Šo nomināciju Ķīlis ir godam nopelnījis. Un tas arī viss...
Harijs S.
H
Tās nebija nekādas reformas. Bija rupji un nepamatoti Ķīļa uzbraucieni augstākajai izglītībai un tās darbiniekiem. Tāds cilvēks nav cienīgs būt par ministru! Pārāk zems līmenis.
patiesībā
p
Šis gads izglītības un zinātnes jomā ir aizritējis Ķīļa inspirēto sociālantropoloģisko eksperimentu un provokāciju garā, uzdodot tās par idejām reformu veikšanā, kaut gan patiesībā tā ir tukšu salmu kulšana pelavās!.
umka
u
Jāsāk ar to, ka augstākās izglītības pētījums bija diletantisks un bezjēdzīgs. Malnavas tehnikums iegūst lielāku vērtējumu kā LU - tur nav vispā komentu. Kāpēc šie miljonu izšķērdētāji netiek saukti tiesas priekšā? Savukārt ministra haotisko plosīšanos nosaukt par reformām var tikai tas, kurš nekad neko nav sapratis no izglītības būtības!
kāds tad naudai
k
sakars ar saprātu
kosmosa haoss
k
ja foto redzamā psihopāta dēļ cietīs jaunieši- studenti, tad.....
pasniedzējam 5
p
kandidātiem amatā nonāk pats, pats, pats kvalificētākais. ...... intrigants
Mjaa
M
Arī ķilītis kļuvis par osociēto prufesūriņu bez neviena zinātniskā grāda 15 gadu laikā. wunderkinds.... hi hi hi.....
  • 1
  • 0
Murgotāji
M
Šajā valstī pārņem greizo spoguļu karaļvalsts sindroms: Roberts Ķīlis esot pavadījis gadu reformu garā(????) Andris bērziņš (tas kas prezidents) esot pavadījis aktīvu likumdošanas iniciatīvām bagātu gadu ( ????) Ž.J.G esot nostabilizējusi kultūru (????) Kautkāda šizofrēnisku ļaužu bariņa savstarpēja aplaizīšanās, jo citi līdzpilsoņi nekādi nevar saskatīt,. kur ir reformas, stabilizācija.. nemaz jau nerunājot par bērziņa juridiskajām klizmām.
reformists
r
Vai tad Ķīlim nav taisnība? Mēs taču visu šo gadu esam pavadījuši Ķīļa "reformu" un demogoģijas šļurā. No PR kampaņas viedokļa, turklāt par valsts budžeta līdzekļiem, šitāda reklāmas kampaņa ir miljonus vērta. Sūds par tām reformām, jo nekādas reformas Ķīlis tāpat nav spējīgs realizēt, toties, visas lauku babiņas, Martas tantes un babas Toņas, zina, kas ir Ķīlis.
  • 7
  • 2
Cerēsim,
C
ka 2013 būs Ieķīlētā Roberta pēdējais gads - publiski un privāti. No visas sirds. Zinātnieks
pasniedzējs
p
Ja runājam par augstāko izglītību, tad ministra kungs jauc mērķus ar rezultātiem, kas sekos, ja mērķi tiks sasniegti. Augstskolu nokļūšana TOPu augšgalā nevar būt mērķis - tās ir sekas jeb rezultāts, ja AI līmenis Latvijā uzlabosies, tad dažas no Latvijas augstskolām nonāks TOPu augšgalā. Netiek piedāvāti arī atbilstošie resursi. Tiek solīts palielināt finansējumu līdz Eiropas vidējam līmenim. Nevar panākt un apdzīt tos, kuriem jau ilgus gadus šis finansējums ir virs vidējā līmeņa. No nekā nekas nerodas. Ja visus 20 neatkarības gadus nekas nav dots, tad nevar gribēt, lai pēkšņi kaut kas uzlabojas. Tartu Universitātei vienai pašai ir lielāks valsts finansējums nekā visām Latvijas Augstskolām, kuras daļēji finansē IZM, kopā. Tartu Universitātes dabas zinātņu fakultātes kopbudžets ir lielāks neka viss LU kopbudžets. Par Rietumeiropas augstskolām nemaz nesākšu runāt. Reformas nevar būt haotiskas, bez pamatojuma, jo runa ir par sociālu sistēmu. Rezultātus redzēsim, patiesībā, pēc 20 gadiem. Joprojām cīnāmies ar 90.-gadu kļūdām, kad skolās varēja mācīties ko grib. Tādā mazā valstī kā Latvija, kur katrs santīms ir no svara, bija jābūt tikai valsts augstskolām (kā Somijā), lai varētu mērķtiecīgi attīstīt AI tādu kāda tā ir nepieciešama Latvijai (Vai Jūs varat man nosaukt kādu privātu augstskolu, kura gatavo speciālistus dabas zinātnēs un inženierzinātnēs (izņemot IT)? Tur vajadzīgus milzīgas un nepārtrauktas investīcijas !!!!!).
Pasniedzējs 5
P
Un noslēgumā — tiem, kas uzskata un apgalvo, ka augstskolu rektori vai pasniedzēji ir aizsēdējušies. Atvainojiet, bet, lai pretendents tiktu ievēlēts par rektoru (uz 4 vai 5 gadu termiņu), prasības ir simtreiz augstākas nekā, piemēram, lai kļūtu par ministru vai pat valsts prezidentu. Un arī pasniedzējus augstskolās ievēl atklātā konkursā tikai uz 6 gadiem, nevis uz visu atlikušo mūžu, tādējādi nodrošinot, ka no visiem kandidātiem amatā nonāk pats, pats, pats kvalificētākais. Pieņemu, ka dažiem tas varētu būt jaunums, it īpaši tiem, kam sajūsmu izraisa jau tikai sarkanu lupatu vicināšana acu priekšā un sekošana sauklim sitiet bandītus, neiedziļinoties, kas un par kādām interesēm šajā spēlē cīnās.
  • 16
  • 2
pasniedzējs 4
p
Tātad — kāds ir britu zinātnieku iespējamais risinājums, kas paradoksālā kārtā jauši vai nejauši sasaucas ar šībrīža Ķīļa augstskolu reformu? Viņi ir ļoti ieinteresēti savu augstākās izglītības sistēmu eksportā uz pietiekamu attīstības līmeni sasniegušām ES sastāvā ietilpstošām Austrumeiropas valstīm, jo vairs nekādi brīvās tirdzniecības ierobežojumi nepastāv, nekādas valodu lietošanas robežas nepastāv, bet, izveidojot, teiksim, jaunu Londonas universitātes struktūrvienību, piemēram, Rīgā, ir iespēja piedāvāt pasaules klases universitātes studijas angļu valodā un vienlaikus lielāko daļu trešās pasaules studentu plūsmas novirzīt uz šīm ārvalstu filiālēm bez aktuālā nākotnes riska, ka šo augstskolu absolventi apgrūtinās Anglijas sociālo vai ekonomisko sistēmu ar savu zemo algu prasījumu un kvalificēta darbaspēka piedāvājumu. Un fakts, vai viņi atgriezīsies atpakaļ savās mītnes zemēs vai paliks Rīgā, vairs nevienu angli neinteresē, un viss process Anglijas ekonomikas izaugsmi tikai veicinās, jo caur Latviju tranzītā plūdīs studentu skološanai saņemtā nauda un peļņas procenti. Vienīgā nopietnā problēma, kas pašlaik jāpārvar šī visnotaļ cerīgā plāna īstenošanai, — jāiznīcina vai jādiskreditē jau eksistējošās vietējās valstu augstākās izglītības sistēmas. Un Latvija kā šajā ziņā vājākais posms Baltijas izglītības sistēmā varētu būt pat ļoti interesants mērķis jeb ieejas punkts šajā lielajā stratēģiskajā spēlē, par kuras esamību mēs, savā starpā karojot, pat neesam iedomājušies...
  • 13
  • 1
pasniedzējs - 3
p
Kas slēpjas aiz Ķīļa augstskolu reformas? Pirms nedēļas man bija iespēja apmeklēt biznesa studiju programmu akadēmiskā tīkla Businet ikgadējo, 26. konferenci Bratislavā. Tajā piedalījās ap 200 delegātu no 20 valstīm, kas detalizēti centās analizēt un skaidrot to, par ko arī Latvijā pašlaik norit karstas diskusijas — studiju kvalitātes nodrošināšanu un biznesa studiju attīstību nākotnē. Pirmais, ko nācās uzklausīt no kolēģiem, bija līdzjūtība un neizpratne par to, kā Latvijā augstākā izglītība un zinātne vispār spēj pastāvēt pēc krīzes periodā viskrasākā nozares budžeta finansējuma samazināšanas visu Eiropas Savienības valstu vidū. Otrais, cieņpilns apbrīns par to, ka mazā Latvija ir apgāzusi vai visus ekonomikas pamatlikumus un mistiskā veidā spējusi izkļūt (vismaz viņi tā uzskata) no nekontrolētās banku sistēmas izraisītās krīzes. Trešais — pēc Anglijas kolēģa referāta konferencē kļuva skaidra reāla iespēja, kā visus slavenās Ķīļa augstskolu reformas plānus atrisināt vienā rāvienā, ļoti īsā laikā ieviešot gan studijas angļu valodā, gan radot iespēju studentiem studēt TOP 100 Eiropas līmeņa augstskolā. Un tas ir pats interesantākais. Kā zināms, daudzu Lielbritānijas augstskolu reitingi ir augsti (objektīvi — visi raksti un zinātne tiek veikta angļu valodā, katru gadu uz šejieni plūst maksātspējīgu un, galvenais, motivētu studentu straumes no trešās pasaules valstīm utt.). Bet tagad arī briti sāk ieviest likumdošanā aizsardzības mehānismus, lai pasargātu valsti no neprognozējamām valsts sociāli ekonomiskajām pārmaiņām nākotnē, proti, liela daļa Anglijā izstudējušo vairs neatgriežas atpakaļ savās mītnes zemēs, bet paliek turpat Lielbritānijā. Piemēram, viena lieta, kas Anglijas augstākās izglītības sistēmā parasti sajūsmina absolūti pieticīgos latviešus, — tur studijām ņemto kredītu jāsāk atmaksāt tikai tad, ja absolventa ienākumu (algas) līmenis ir sasniedzis noteiktu slieksni, tāpat arī zemo algu īpašniekiem ir minimāli nodokļi vai to nav vispār, ja vien ieņēmumi nepārsniedz aptuveni 5200 latu robežu gadā. Un, valstī ieplūstot lielam skaitam imigrantu, kas gatavi strādāt par daudz zemākām algām un ar daudz zemākiem dzīves vides kvalitātes standartiem nekā vecie angļi, rodas problēmas gan ar studiju kredītu atmaksu, gan nodokļu naudas ieplūšanu valsts kasē, radot potenciāli bīstamu situāciju valsts nākotnes sociāli ekonomiskajai attīstībai.
  • 13
  • 2
pasniedzējs -2
p
Samazināt augstskolu skaitu uz pusi? Tas nevar būt pašmērķis. Ja, godīgi, tad samazināšana var notikt tikai Rīgā. RSU būtu jālikvidē sociālās zinātnes, LU būtu jālikvidē sports vai LSPA būtu jāpievieno LU. Juridisko Augstskolu būtu jāpievieno LU, RPIVU LU, Kultūras ministrijai pakļautās akadēmijas jāapvieno vienā Kultūras un mākslas universitātē. Tas arī būtu viss. Nevar problēmas risināt vienkārši atņemot naudu C līmeņa programmām, jo tāpat nauda augstskolu iekšienē daļēji pārdalīsies un cietīs arī labākas programmas, jo ne visas C programmas tiks slēgtas. Jāatzīmē, ka lielākā daļa programmu tika izvērtētas neklātienē tikai pēc rakstiskajam atskaitēm. Par zinātni - te vispār redzams ekonomiskais analfabētisms. Tiek piedāvāts būtiski palielināt finansējumu zinātnei, bet uz privātā līdzfinansējuma rēķina. Laikam ministra kungs nepārzina Latvijas Tautsaimniecības struktūru. Vairāk ka 90 % Latvijas uzņēmumu ir mikro, mazie vai vidējie. Ražojošu uzņēmumu ir maz un no tiem tikai daži attīsta savus produktus, bet lielāka daļa sniedz ārpakalpojumus ārvalstu uzņēmumiem. Tā es varētu turpināt un turpināt. Vispār tiek aizmirsta fundamentālā zinātne, bet jebkurai lietišķajai zinātnei pamats veidojas fundamentālajās zinātnēs. Jāatzīmē arī, ka jauno doktorus skaits Latvija ir mazāks neka citur, jo Latvija tiek izvirzītas augstākas prasības doktora grāda pretendentiem, neka lielā daļā citu valstu. Vēl arī jāatzīmē, ka augstskolas cīnās ar iepriekšējo reformu sekām - maz ir vidusskolu beidzēji, kas labi zin matemātiku un eksaktās zinātnes. No sliktiem miltiem labu maizi nevar izcept.
  • 14
  • 1
Tikai FAKTI
T
Visu iepriekšējo gadu gāja novērtējums, kur piedalījās ārvalstu speciālisti, kurus apmaksāja no struktūrfondu līdzekļiem-a, kaut kur 1,5milj. Augstskolas sarakstīja kaudzes ar atskaitēm un ziņojumiem. Doma, ka akreditācija notiks uz šo ārvalstu ekspertu vērtējumu pamata. Pēkšņi Ķīlis paziņo, ka viņam nepatīk šitie ārvalstu ekspertu vērtējumi, tie ir jāmet ārā un viss jātaisa par jaunu. (Atkal gads, atkal papīru jūra, atkal miljoni. Nu skaidrs, ka rektori nav starā.) Vēlāk viņam domas mainās - viss esot OKEY - bet Ķīlis PĀRARANŽĒ starptautisko ekspertu vērtēšanu ar VIENU savu ierēdni (NONSENSS - tā nedrīkst darīt!) Beigās, kad sabiedrība sāk nordāīt uz neētisku un analfabētisku rīcību - nāk atziņa, ka AIP viltoti rezultāti!!! Turklāt, kas tad tos varēja viltot ?! - paskatieties, kas piedalījās no Latvijas puses - Ķīļa šobrīd ieceltie vai atbalstītie IZM ierēdņi !!!! :) Piedevām visu laiku iet uzbraukumi valsts augstskolām, jo tiek lobēts privātais sektors! Daudzas augstskolas ir jāslēdz - protams BET Ir runa, ka MINISTRAM NAV nekāda plāna! Tikai RUNAS! Vai haotiska un neprofesionala darbība! Tas, kas bija pirms gadiem - T. Koķes augstākās izglītības koncepcija (turklāt ne jau nu labā) - tas arī paliek! :) bet apvainot to viņš māk!
Vēlreiz un vēlreiz domāsim:
V
Kāpēc Ķīļa aktivitātes NAV reformas? > NEKAS patiesi svarīgs īstenībā nenotiek: 1) sarunu ar savu nozari NAV - ir tikai apgalvojumi un zema līmeņa studiju programmu analīze, ko ķīlis veica kopā ar vienu cilvēku (ierēdni - departmanta vadītāju) – tad, kad atklājās brāķis, tad viņš apvainoja AIP starptautisko ekspertu datu falsifikācijā :), 2) Ķīļa komandā ieļauj TIKAI tos, kuri verdziski atbalsta katru vārdu, ko ministrs saka, un tiek veidots pseido sabiedrības atbalsts, piemēram, vecāku biedrības, ko veido daži RP biedri; 3) tas, kas notiek, - NAV reformas - jāslēdz varbūt būtu daudz vairāk augstskolu nekā Kultūras akadēmija utml., bet jādomā, kur paliks studenti, kur labākie pasniedzēji? Lai to darītu, vajadzīgs DETALIZĒTS plāns, nevis kaut kādi uzmetumi vai reklāmas rullīši, 4) Nedrīkst pieļaut to, ka ķīlis un daži cilvēki kļūst neaizskarami un skaitās gudrāki par visu tautu - t. sk. par 1000 profesoriem un doktoriem :) (rektoru pārāk lielās algas regulēt var ļoti vienkārši: ar MK noteikumiem, bet to taču Ķīlis nedara) 5) Ķīlis grib NOKOPĒT Latvijai nelīdzīgu valstu DAŽUS diskutablus pasākumus un nosaukt to par reformām :) rezultātā būs vēl vairāk emigrējušo - bet tas ir PAR labu rietumiem, jo tur vajag mūsu darba spēku, tai skaitā intelektuālo - Kur ir KAUT VIENA ķīļa ideja, kā smadzeņu aizplūšanu uz rietumiem apturēt? 6) ķīļa ideāls ir Austrālija, Lielbritānija vai Zviedrija - pavisam cita kalibra un kultūras valstis, bet skaidrs, ka Latvijai tuvāka ir Somija, Igaunija, Norvēģija, Īrija 7) ķīļa reformām būtu jābūt saistītām ar NAP, bet tai vietā mēs redzam neveiksmīgu Ķīļa meģinājumu kopā ar Sprūdžu radīt „vīziju”: "zaļo Latviju" - smieklīgu uzmetumu nereālām un pat kaitīgām idejām. Latvija ir pietiekami zaļa, jāattīsta ir ražošana!
Vispār tu melo>patiešām
V
Viņš teics, ka Latvija nav pat pirmajā tūkstotī.
  • 0
  • 2
Kā tu esi noriebies
K
ar savu copy-paste, vai tiešām tu Latvijā visus uzskati par muļķiem. Vai tavs uzvārds nav Ratnieks???
  • 1
  • 3
Zatlers
Z
Dieva dēļ, esiet tak iejūtīgāki pret nelaimīgo Ķīli. Nu nesanāca ar tām reformām... kam gan negadās.
  • 2
  • 6
MZGD
M
Divas reizes tam hiperaktīvajam reformistam lūdz, lai liek vienreiz mierā šo valsti un vēl viņam nepieleca! Ta jau ir nekaunības demonstrēšana. Kā mēc redzam, Ķīlis turpina savu PR kampaņu un gvelzt par "reformām".
  • 10
  • 1
No meža
N
Diskutē vai nediskutē, bet kamēr Ķīlis ņemsies pa ministriju, nekas prātīgs izglītībā nenotiks. Tas, ka viņam neatļauj darīt acīmredzami bezjēdzīgas lietas, jau nenozīmē, ka visi ir pret reformām.
  • 12
  • 5
Nav jēgas atklāt diskusijas,
N
jo šodien izteikties pieteikušies no augstskolu garderobēm virsdrēbju pasniedzēji Nr 1,2,3 utt.,kurus reformas maz interesē.
  • 3
  • 6
No malas
N
Pagaidām izskatās, ka ministrs neko citu, kā tikai savstarpēju sarīdīšanu un savu personisko piāru nav panācis. Vai nu tiek izteiktas stulbas ideja vai neprofesionāls studiju programmu vērtējums, vai absurdi plāni samazināt mācību stundas latviešu literatūrai, mūzikai fizikai un ķīmijai. Kur ir tie lielie panākumi?? Tas, ka Ratnieku patiecoties Kremļa pakalpiņu - SC balsīm - neievēlēja AIP?? Tas taču ministra necienīgi - cīnīties ar studentu pārstāvi, lai tajā vietā iedabūt sev padevīgo Leimani :)
  • 14
  • 4
Ezis
E
VIENS ministrs ,kas kaut ko sāk darīt ( nespriedīšu cik un kā) ,bet kas par rezonansi ,nevis ,kā vajadzētu un ko ,bet ka viss ir tik bezgalīgi labi ,ka visam jāpaliek ,kā stāv! Turies Ķīli un lai Tev veiksmīgs Jaunais gads! Vēl atrastu kādu ,kas patriektu 100 000 lieko ,salīdzinājumā ar Eiropas valstīm darbinieku no valsts pārvaldes,bet Lāčplēsis ir miris ,Eiropa 1905 gada metodes neatzīs! Vienīgais pošamies un aunam kājas ,kad proporcija no 286 valsts sektora darbiniekiem un 505T reāli strādājošo tas ir tagad 1:1,7 ,paliks 1:1 varbūt tad sāks domāt ,bet ticamāk PVN paaugstinās uz 50%!
  • 6
  • 13
Liels paldies IZ ministrijai
L
un Ministram Ķīļa kungam,kas šogad ļoti intensīvi un pareizā virzienā strādājusi un nepajies nemaz tik daudz gadiņu un mēs jutīsim,ka mūsu jaunieši dzīvei un darba ir sagatavoti ļoti augstā kvalitatē.Laimīgu Jauno gadu un stabīlu veselību visiem,jo vēl vairāk un vēl gudri veicami darbi ir priekšā
  • 5
  • 14
patiešām
p
Ja ministrs paziņo, ka mazas valstiņas ar minimālu iedzīvotāju skaitu, kurā augstākās izglītības finansējums ir vienā no pēdējām vietām Eiropā (nemaz nesalīdzināsim ar ASV), augstskolai ir jābūt pirmajā simtniekā, un viņu neizdzen, tad ir samērā šaušalīgi, jo vai tad nav saprotams, ka tas ir nerealizējams, pie kam tik īsā laikā .. Bet ko par to domā Saeima? Ko viņa kolēģi? Arī neko nesaprot?
  • 11
  • 4

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas