Izglītot vai tikai pieskatīt

Tagad, komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) paustos argumentus, kāpēc nevajadzētu veidot darba slodzes dalījumu pirmsskolas pedagogiem, Šuplinska atbild, ka raidījumā paustais ir tikai pieņēmumi, par kuriem būtu jādiskutē. 

Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā ministre skaidroja, ka, ņemot vērā, kāds saturs ir iekļauts vispārējās izglītības posmā, viņasprāt vidusskolas skolotājiem un pasniedzējiem gatavošanās periods ir sarežģītāks. Pagājušās nedēļas beigās LIZDA nosūtīja ministrei atklātu vēstuli, kurā pauda savu sašutumu un aicināja ministri atbildēt uz vairākiem jautājumiem, tostarp, vai Šuplinska pirmsskolas izglītības pedagogu darbu vērtē kā mazāk darbietilpīgu un mazāk nozīmīgu salīdzinājumā ar pedagogu darbu citās izglītības pakāpēs. LIZDA skatījumā ministres izteikumi par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodzi ir profesijas prestižu graujoši, īpaši jaunā izglītības standarta īstenošanas ietvaros. 

Viedokļi dalās

Šuplinska Dienai uzsver, ka nevienā brīdī nav norādījusi, ka pirmsskolas pedagogu darbs būtu mazsvarīgāks vai neprasītu daudz pūļu. Ministres skatījumā paustais ir interpretēts kā konkrēta prasība, kas tiks ieviesta, lai gan tā nav, tas ir tikai aicinājums pārrunāt un izvērtēt pirmsskolas skolotāju slodzi, ne vairāk. "Runa nebija ne par konkrētiem skaitļiem, ne laikiem vai lēmumiem, es izteicu savu viedokli un pieņēmumus," stāsta Šuplinska un piebilst, ka nereti sabiedrībai ir visai negatīva reakcija uz konstruktīvu situācijas izvērtējumu un kritiku, taču tikai tā var nonākt pie izpratnes par to, kas ir jāuzlabo un jāmaina. 

Jautāta, kādi arodbiedrības skatījumā varētu būt ieguvumi un zaudējumi, ieviešot šādu sadalījumu bērnudārza pedagoga slodzē, LIZDA vadītāja Inga Vanaga Dienai atbild, ka plusus šādai sistēmai nesaskata vispār: "Pirmkārt, dalot pedagogu slodzi, nebūs iespējams ieviest apstiprinātās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas ir saistītas ar jauno, kompetencēs balstīto saturu, kurā ir noteikts, ka rotaļnodarbības tiek integrētas audzināšanas nodarbībās visas dienas garumā. Rotaļnodarbības var īstenot tikai pedagogs, līdz ar to, ieviešot šādu kārtību, tas nozīmētu, ka tiek pārkāpti normatīvie akti, kas nosaka, ka bērnam pirmsskolas izglītības iestādē ir jābūt pedagoga uzraudzībā." 

Vanaga uzsver, ka starp pirmsskolas pedagoga un pedagoga palīga pienākumiem pastāv liela atšķirība. "Ir ļoti nekorekti palielināt pirmsskolas pedagoga atbildību, jo tas ir pretrunā ar pienākumiem, kurus nosaka normatīvie akti," stāsta  LIZDA vadītāja un piebilst, ka likumā ir precīzi un skaidri norādīts, kas ietilpst pedagoga palīga pienākumos. Viņasprāt, nedrīkst uzlikt papildu pienākumus par tādu darba samaksu, kādu saņem pedagoga palīgs. Tāpat būtu jāatrisina jautājums, cik pedagogiem, viņu palīgiem un atbalsta personālam jābūt uz noteiktu bērnu skaitu. Vanaga skaidro, ka Starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti ikgadējos izglītības pārskatos vairākkārt uzsvēruši, ka zināšanas, kuras bērns iegūst pirmsskolas posmā, ir ļoti būtiskas viņa tālākai attīstībai, līdz ar to Latvijai būtu jāizstrādā pieeja, lai uzlabotu bērnudārza pedagogu darba kvalitāti un motivāciju, nodrošinot bērnu sagatavotību nākamajam izglītības posmam.

Slodze nav dalāma

LIZDA vadītāja skaidro, ka priekšlikums ir pretrunā arī ar ekspertu ieteikumiem, kas norāda, ka slodžu veidošanās ir jāpārskata, lai skolotājs spētu atbilstoši jaunajam izglītības modelim veltīt laiku gan nodarbības izstrādei, gan katram bērnam individuāli, gan komunikācijai ar vecākiem utt.