Vakar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) virtuālajā telpā ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) mēģināja rast skaidrību uz virkni sasāpējušu jautājumu, kā arī meklēt "dialoga iespējas". Jau pirms tam LIZDA izteica iebildumus pret nekvalitatīvajām reformām izglītībā, brīdinot – ja netiks izpildīta virkne prasību, tā varētu pieprasīt ministres demisiju. Šobrīd lēmums par šādu soli vēl nav pieņemts – arodbiedrība līdz 23. novembrim gaidīs no I. Šuplinskas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, lai tad padomes sēdē, kas paredzēta 25. novembrī, izvērtētu tālāko rīcību.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga jau sarunas sākumā akcentēja: arodbiedrība runās skaidru valodu – gan atbalstot, gan kritizējot, ja pārmaiņās kas neapmierinās vai skars biedru intereses. Reformas ir vajadzīgas, taču, ja tās jāīsteno bez atbilstoša finansiālā seguma, arodbiedrība negrasoties klusēt. LIZDA arī aicinot mainīt līdzšinējo ministres attieksmi un publisko retoriku, piemēram, nodēvējot skolotājus par nedisciplinētiem, neatvērtiem pārmaiņām, blusām utt., un uzlabot dialogu ar LIZDA un arī citām nozares organizācijām, iesaistot reformu un dokumentu izstrādē sociālos un sadarbības partnerus un dodot iespēju piedalīties starpinstitucionālās saskaņošanas sanāksmēs. Diemžēl līdzšinējā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav bijusi pretimnākoša, un nereti likuma grozījumi līdz nozares organizācijām nonāk jau gatavā formātā.
Tāpat arodbiedrība vērsa uzmanību uz vairākām problēmām un riskiem, piemēram, kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanā (mācību materiālu trūkums), attālināto mācību īstenošanā (tehnoloģiju, metodiskā atbalsta trūkums, slodzes palielināšanās), augstskolu pārvaldībā (koledžu statusa maiņa, padomju funkciju noteikšana). LIZDA arī mudināja atcelt Ministru kabineta noteikumus Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē par kvalitatīvo un kvantitatīvo kritēriju maiņu un pārskatīt obligāto centralizēto eksāmenu indeksa aprēķināšanas formulu. Tie paredz neadekvātus soļus (it īpaši, ņemot vērā Covid-19 apstākļus) – sākot no 20% "apcirpšanas" līdz pat pilnīgai valsts mērķdotācijas atņemšanai. Arodbiedrība arī atgādināja, ka no pāri palikušajiem diviem miljoniem eiro šā gada oktobrī finansējums netika piešķirts grupām, ko LIZDA rosināja atbalstīt, – asistentu zemākās algas un zinātnieku darba samaksas palielināšanai, valsts pētījuma programmām un valsts ģimnāzijām. Diemžēl dzirdīgas ausis nav sasniedzis arī priekšlikums pirmsskolas pedagogu, kas strādā ar 1,5 līdz 4 gadus veciem bērniem, algas daļēji finansēt no valsts budžeta. Tāpat bez atbildes palicis ierosinājums neuzlikt pašvaldībām par obligātu pienākumu piešķirt privātskolām finansējumu uzturēšanas izdevumu segšanai. Turklāt saglabāta nevienlīdzība kvantitatīvajos rādītājos: privātskolām vidusskolas posmā varēs būt 40 skolēnu, bet pašvaldību dibinātajās jābūt 120.
Pēc sarunas LIZDA priekšsēdētāja neslēpa, ka tā sagādājusi vilšanos: "Ministres uzstādījums ir tāds, ka viss ir labi, taču realitātē tā vis nav. Nemainīga paliek sajūta, ka runājam divās atšķirīgās valodās, ne dialogā, bet monologos." Lai gan I. Šuplinska atzīstot nepilnības mācību līdzekļu nodrošināšanā, kas liedz pilnvērtīgi realizēt jauno mācību saturu, tomēr ne par pussoli nepanākot pretī attiecībā uz grozījumu veikšanu Ministru kabineta noteikumos, kas paredz skolām kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju latiņas paaugstināšanu. Diemžēl netiek ņemts vērā tas, ka pedagogi šobrīd strādā īpaši nospriegotā režīmā un spiesti tērēt savus līdzekļus, lai nodrošinātu mācību procesa nepārtrauktību.
Savukārt I. Šuplinska norādīja, ka LIZDA jaunākā prezentācija stipri atšķīrusies no tās, kas ministrijai iesniegta pirms tam: "Tajā, ko saņēmu pirms LIZDA ārkārtas sēdes, bija astoņi jautājumi, bet tagad to bija vismaz 25. Mēģināsim atbildēt uz tiem visiem līdz 23. novembrim, iezīmējot reformu gaitu un tās lietas, kas ministrijā tiek aktualizētas." Arī viņai radusies sajūta, ka dialogs neveidojas, jo tāds tas nevar veidoties, ja otra puse diktē prasības. Šāda komunikācija neļaujot atrisināt pat vismazāko izglītības problēmu. Turklāt nākoties atbildēt par lietām, kas nav radušās pēdējo divu gadu laikā, kopš viņa ir ministre, bet gan "sistēmiskas nozares nesakārtošanas un nepietiekama finansējuma dēļ". Piemēram, nevarot skatīt skolu tīkla sakārtošanu, paralēli neskatot virkni citu jautājumu. Arī prasība pēc ideāla finansējuma nav īstenojama, lai panāktu to, tam jātuvojas mērķtiecīgi soli pa solim. Un vēl – nozarei nepieciešama "pašrefleksijas spēja", proti, izmantot esošos resursus – ne tikai finansiālos, bet arī cilvēku un infrastruktūras.
I. Vanaga pauda, ka kopumā viņai radusies sajūta: ministres prioritāte vairāk ir tehnoloģijas un digitalizācija, kamēr arodbiedrības uzmanības centrā ir cilvēki un nozarē strādājošie. Pret to iebilda I. Šuplinska: tā nebūt neesot, jo tehnoloģijām iztērēti desmit miljoni eiro, bet pedagogu algu palielinājumam šogad atvēlēti 7 miljoni eiro, nākamgad – 40 miljonu eiro.